Aviācijas tradīcijas Jelgavā aizsākušās jau pirms Pirmā pasaules kara, bet pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Jelgava dēvēta par Latvijas Buru lidotāju meku.
1934. gadā pilsētā atklāta tolaik slavenā lidotāja Jāņa Butevica pirmā Latvijas Buru lidotāju skola.
“Toreiz Latvijas republikas laikā 20.–30. gados nelietoja vārdu planieris un planēšana, bet lietoja buru lidmašīna un slīdēšana,” stāstīja muzeja galvenais krājumu glabātājs Aldis Barševskis.
Vēstures liecību par šo skolu esot ļoti maz, un liels bijis muzejnieku pārsteigums, kad tika saņemts piedāvājums muzejam uzdāvināt Buru lidotāju skolas vēsturisko karogu.
“Mēs neticējām un necerējām, ka tāds varētu būt.
Es kaut kur kādreiz melnbaltos preses izdevumos tikai esmu to redzējis. Tā bija absolūta sensācija. Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi dāvinātājiem,” atzina Barševskis.
Ne mazāks pārsteigums Buru lidotāju skolas karoga esamība bijusi arī pašiem dāvinātājiem, kuri par to uzzinājuši tikai pēc vecmāmiņas aiziešanas mūžībā, bet par tā piederību Jelgavai norādījis uzraksts uz karoga.
“Atradām šo karogu vecvecāku skapī. Nekad viņi nebija par to stāstījuši un netika rādījuši. Tad, kad mēs viņu atradām, bija skaidrs, ka padomju laikos tas, visticamāk, nemaz nevarēja tikt rādīts. Drošības labad tas, visticamāk, bija noslēpts un pēc tam varbūt piemirsts,” sprieda karoga dāvinātāja Līga Roze-Kļaviņa.
Skaidrības nav arī par to, kā karogs nonācis ģimenē, jo vēsturiski neviens no ģimenes ar aviāciju neesot bijis saistīts.
“Versija varētu būt tāda, ka mana tēva krusttēvs, kurš ir bijis vecāsmātes radinieks, uzvārdu precīzi mēs viņam nevaram pateikt, ir kara laikā šeit strādājis policijā. Tā arī ir vienīgā saikne mūsu ģimenei ar Jelgavu,” stāstīja karoga dāvinātājs Aigars Roze.
Jauniegūtais karogs pievienosies muzeja jaunieguvumu izstādei, kur jau apskatāmi dažādi militārie un civilie apbalvojumi, kā arī sporta balvas un papildinājums pulksteņu kolekcijai.
