Vecajās baznīcu grāmatās - dzimušo, mirušo un laulāto reģistros - arhīva speciālists Modris Šēnbergs meklējis pavisam citas ziņas, kad Skaistkalnes katoļu draudzes grāmatā uzdūrās pārsteidzošam ierakstam. “Ieraudzīju, ka vienai kundzei uz nāves brīdi ierakstīts vecums 140 gadi. Fakts visai neticams. Mācītājs to ir divās vietās atkārtojis,” stāsta Latvijas Valsts vēstures arhīva arhivātrs Modris Šēnbergs.
Viņš lasa: “1863. gadā Kurzemē 8. februārī Kurmenē nomirusi Trīne Dziliņa no vecuma. Saņēma pēdējo svaidījumu. Par viņu pašu. Atraitne. Pēc trim vīriem. 140 gadus veca. Šenbergas draudzes piederīgā.”
Šēnbergs gan norāda, ka šos datus nevar apstiprināt. “To, vai tie gadi ir gluži precīzi, pierādīt nav iespējams, jo nav neviena otra dokumenta, kas to varētu apstiprināt. Vismaz mums arhīvā nav izdevies atrast. Iznāk, ka kundze dzimusi 1723. gadā. Tik vecas Skaistkalnes katoļu draudzes baznīcas grāmatas mums nav,” saka Šēnbergs.
Trīne Dziliņa apbedīta Cepurnieku kapos. To, cik bērnu viņai bijuši, nav zināms. Iespējams, ka Skaistkalnes katoļu baznīcā ir saglabājušies draudzes locekļu saraksti no tā laika. “Ļoti spēcīga, izturīga sieviete bijusi. Labā nesaindētā vidē dzīvojusi. Tie visi bija miera laiki. Bija beidzies gan Ziemeļu karš, gan mēra laiki, tad jau arī varēja dzīvot,” saka Šēnbergs.
Valsts vēstures arhīvā glabājas metriku grāmatas no 1600. gadiem līdz 1914. gadam. Tās nodod draudzes un dzimtsarakstu departaments.
Baznīcu reģistros varot atrast ziņas arī par citiem ilgdzīvotājiem Latvijā. Kāds ieraksts liecinājis par 120 gadu vecu cilvēku. Luterāņu draudžu mācītāju ziņojumus pieminēti ļaudis 110 un 112 gadu vecumā.
