Atklās piemiņas zīmi pirmās Saeimas priekšsēdētājam Fridriham Vesmanim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Gatavojoties Latvijas 100 gadu jubilejai, 30.maijā Rundāles novada Sudmalu kapos līdzās vecāku apbedījuma vietai tiks atklāta piemiņas zīme pirmās Saeimas priekšsēdētājam, juristam un diplomātam Fridriham Vesmanim un viņa sievai Emīlijai Bertai Vesmanei, informēja Rundāles pašvaldībā.

Par piemiņas zīmes uzstādīšanu ar Rundāles novada domes atbalstu gādājuši Vesmaņu dzimtas piederīgie - Ansis Bazons un Juris Markauss no Latvijas, Kārinas Alksnis ģimene no Toronto un Andris Krūmiņš no Vankuvēras.

Fridriha Vesmaņa mūžs ir nesaraujami saistīts ar Latvijas attīstību. Laikmets noteica viņa izvēli un iespējas. Zemnieka dēls, ģimnāzists, students, jaunstrāvnieks, politiskais emigrants, cietumnieks, trimdinieks, advokāta palīgs, zvērināts advokāts, Jelgavas apgabaltiesas loceklis, Jelgavas pilsētas galva, Latviešu Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas loceklis, Tautas Padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis, senators, Agrārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Centrālās zemes ierīcības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Pirmās Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais ministrs pie Viņa Majestātes Lielbritānijas karaļa, 1926.gada 16. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu II šķiras ordeni, ar Ministru kabineta 1937.gada 28.oktobra lēmumu ieskaitīts Goda tiesnešos – tāds ir Fridriha Vesmaņa dzīves ceļš. Tas noslēdzās 1941.gada 7. decembrī (Usoļlag). Viņa sievas Bertas dzīve aprāvās ceļā uz izsūtījuma vietu, viņa mira Jēkabpilī 16. jūnijā.

Fridrihs Vesmanis dzimis 1875. gada 2. aprīlī Rundāles pagasta „Kraukļos”. Vecāki - zemnieki Kārlis Vesmanis un Elīzabete Vesmane, dz. Straumans. Fridriha Vesmaņa profesijas izvēli lielā mērā noteica tēva Kārļa Vesmaņa sabiedriski un saimnieciski aktīvā darbošanās Rundāles pagastā un tēva sadarbība ar advokātu Jāni Čaksti zemnieku interešu aizstāvībā.

Vecāki Fridriham nodrošināja pagastskolas (1883.-1887.) un ģimnāzijas (1887.-1897.) izglītību, bet par iespējām studēt Pēterburgas universitātē(1897.-1909.) nācās rūpēties pašam. Sadarbība ar „Dienas Lapu” un citas aktivitātes jaunu ideju izplatīšanā lika viņam uz vairākiem gadiem pārtraukt studijas, to vietā sevi pakļaujot politiskā emigranta, cietumnieka un nometinātā liktenim. Studijas Vesmanis pabeidza 1909. gadā un sāka strādāt par advokāta palīgu, vēlāk par advokātu. Izglītība, dzīves pieredze un raksturs sekmēja viņa turpmākās darba gaitas Satversmes Sapulcē, Saeimā, sūtņa postenī, Senātā.

Fridriha Vesmaņa un viņa sievas Bertas piemiņu glabā viņa brāļa un māsu un audžudēla pēcteči Latvijā, Kanādā un Austrālijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti