Skaitāmie kauliņi, propagandas plakāti un akts par zemes nodošanu kolhozam - tie ir tikai daži priekšmeti, kas liecina, kādi bijuši Staļina laiki Latvijā. Izstādē “Latvijas gadsimts” šādas dažādiem vēstures posmiem raksturīgas lietas piemeklētas, lai attēlotu visu strauji mainīgo simtgadi Latvijā.
“Ielūgums Krišjānim Baronam ierasties 18.novembrī uz Latvijas valsts pasludināšanu, kas ir unikālā liecība par to, kādā steigā tika organizēta Latvijas valsts pasludināšana, tad viens no 1200 oficiāli nodrukātajiem ielūgumiem uz svinībām Latvijas valsts neatkarības pasludināšanai. Tas ir vienīgais eksemplārs, kas ir saglabājies,” stāsta izstādes satura koncepcijas autors Toms Ķikuts.
Turpat līdzās pat tintnīca un zvaniņš, kas izmantoti politisko partiju sēdē 17.novembrī, kad lēma, ka nākamajā dienā tiks pasludināta Latvijas neatkarība. Lai šādus īpašus priekšmetus izvēlētos, ieguldīts 68 muzeju kopdarbs.
Tas ir lielākais muzeju sadarbības projekts, kāds līdz šim bijis.
Piemēram, no Tukuma muzeja atceļojušas slavenās Dailes teātra arhitektes Martas Staņas dizaina mēbeles. Tās ekspozīcijā izceļas blakus brūnajiem pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tipveida plauktiņiem.
“Šīs mēbeles ir īpašas. Tās ir vienā eksemplārā, bet, kas šeit ir ļoti īpašs – tā ir ļoti vienkāršotā, bet latviskā ornamenta iestrādāšana ļoti funkcionālajā sešdesmito gadu sākumam raksturīgajā modernajā veidolā,” atklāj Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.
Ozola saka, ka tā ir indivīda izpausme laikā, kad viss bija standartizēts. Tāpat izstādes eksponātus un to stāstus papildina arī cilvēku iesūtītās bildes “Gadsimta albumam” no personīgajiem arhīviem. To tagad var paņemt rokās, pašķirstīt un paskatīties, kā izskatījās, piemēram, Latvijas ikdiena brīvvalsts laikā.
“Mēs esam mēģinājuši skatīties no vērtību un no cilvēku perspektīvas, nevis no tās politiskās vēstures perspektīvas, kas raksturo kara gaitu un norisi vai kāda konkrēta politiskā režīma funkcionēšanu, bet vairāk skatīties uz to, kā mainās cilvēku dzīve, kā mainās sabiedrības vērtības un attieksme katrā konkrētā laikmetā,” stāsta Toms Ķikuts.
Izstādes dizaina veidotāja, biroja “H2E” pārstāve Ingūna Elere piebilst:
“Tas ir unikāli - šajos 650 kvadrātmetros, vairāk nekā 500 soļos koncentrētā veidā vienuviet pirmo reizi, manuprāt, ir izstāstīts koncentrēts Latvijas stāsts”.
Plašākai publikai izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs atklāta 4.maijā, un to apskatīt varēs līdz pat 2021.gadam.
