"Ir interesanti lasīt, kā slepenpolicijas darbinieki ir aprakstījuši fotografēšanas brīžus, piemēram, objekts "Alise 85": "Objekts iedams bieži atskatās, aplūko garāmgājējus. Objekts izturas mierīgi bez kontroles pazīmēm"," Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāve Astrīda Burbicka lasa komentāru vienai no fotogrāfiju sērijām, kas tapusi 1985.gadā un kurā izsekota kāda jauna sieviete.
Visās fotogrāfijās izsekojamie raksturoti kā objekti ar segvārdiem, viņu vidū, piemēram, ir "Filozofs 3", "Parīziete", "Afrikānis", "Alfa 1", "Doktors A".
"Filozofa 3" pārkāpumi, piemēram, ir tādi, ka viņš organizē filozofijas lekcijas personām no "Hartas 77" un antisociālistiskiem spēkiem, un izsekošanas mērķis ir noskaidrot personas, kas ierodas viņa dzīvoklī.
Objekts "Afrikānis" savukārt ir ciešā kontaktā ar čehoslovāku emigrācijas ievērojamiem pārstāvjiem Zviedrijā, un izsekošanas mērķis ir fiksēt šos viņa kontaktus un citas darbības.
Kā stāsta Čehijas Republikas Nacionālā muzeja direktors Mihals Lukešs, izstāde atceļojusi no Totalitāro režīmu pētniecības institūta Prāgā, kas glabā visus sociālistiskās Čehoslovākijas VDK arhīvus.
"Šajā izstādē mēs redzam fotogrāfijas no Drošības policijas, kā tika izsekoti cilvēki un kā drošības dienesti ielauzās, var teikt, cilvēku privātajās dzīvēs, un cik viņi bija nekaunīgi ar savām fotokamerām. Latvijas un Čehijas vēsturē ir daudz kopīgā, tādēļ es ceru, ka no jūsu publikas būs interese par šo izstādi. Nezinu, kā te Latvijā, bet Čehijā jaunākā paaudze vairs nemaz nevar iedomāties, kā tika dzīvots tajos laikos," norāda Mihals Lukešs.
Čekas aģentiem-fotogrāfiem vajadzēja darboties slepeni, fotoaparātus viņi slēpa zem mēteļiem, čemodānos vai somās, tādēļ fotogrāfijās bez izsekojamā objekta bieži vien iekļuva daudz nejaušu mirkļu un cilvēku. No mūsdienu viedokļa tieši tāpēc tās ir īpaši interesantas, jo ļoti labi sajūtama tā laika Prāgas atmosfēra.
"Tiešām ir tā, kā minējuši izstādes veidotāji, ka tieši cilvēki, kuriem sekoja slepenpolicija, bija saglabājuši brīvību sevī, un šajās fotogrāfijās izskatās atraisītāki un smaidošāki nekā pārējie cilvēki, kurus mēs redzam fotogrāfijās," stāsta Astrīda Burbicka.
Vēstures muzeja pārstāvi Ilzi Miķelsoni izstādē īpaši emocionāli uzrunā divas fotogrāfiju sērijas - viena, kas veltīta kardināla Františeka Tomāšeka jeb objekta "Pils 1" izsekošanai, otra, kuras izsekojamais objekts ir "Doktors A".
""Doktors A" - tas ir stāsts par invalīdu, kurš ir viens no "Hartas 77" parakstītājiem. Cilvēks ar kustību traucējumiem, bet slepenpolicists ir visur, viņš zina, kur viņš dzīvo, ir piefiksējis viņa korespondenci. Arī tā vide - ja nebūtu uzraksta čehu valodā, tad varētu domāt, ka tikpat labi tā ir Rīga. Tās pašas mašīnas "Lada", autobusi "Ikaruss", pelēkas daudzdzīvokļu mājas," stāsta Ilze Miķelsone.
Izstāde iepazīstinās arī ar fotoaparātiem un televīzijas kamerām, ar kādiem tolaik aģenti strādāja. Tās dažkārt bija iemontētas visneiedomājamākajās vietās - pogcaurumā, brillēs, bērnu ratiņos. "Te ir bērnu ratiņi, no kuriem tika filmēts. Nospiežot tur kaut kādu slēdzi, atvērās linza un sākās filmēšana. Te savukārt ir mašīna, no kuras tika fotografēts. Viss bija izdomāts "dažādiem dzīves gadījumiem"," norāda muzeja direktors Arnis Radiņš.
Izstādi "Prāga caur slepenpolicijas objektīvu" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklāj otrdien, 15.martā, tā būs apskatāma līdz maija nogalei.
