Bermontiādes laikā Bolderājas kāpās Kleistos bija skrajš mežs un stiepās ierakumi. Te atradās Latvijas armijas Latgales divīzijas komandpunkts, kur 1919. gada 1. novembrī divīzijas komandieris Krišjānis Berķis parakstīja pavēli sākt operāciju, lai atbrīvotu Pārdaugavu no ienaidniekiem. Latviešu vienības gāja cīņā pret daudz lielāku pārspēku. Ar smagiem zaudējumiem un lieliem upuriem naktī uz 11. novembri izdevās atbrīvot Pārdaugavu no bermontiešiem un pēc tam – arī Rīgu.
"Šis ir brīdis, lai atcerētos, ka mēs izcīnījām savu neatkarību," atklājot restaurēto pieminekli, teica Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels.
"Nebija tā, kā mēs dzirdam propagandā, ka mums uzdāvināja neatkarību. Nebija tā. Mēs izcīnījām ar asiņainām cīņām."
Bijušie Latgales divīzijas štāba virsnieki 1939. gada 1. novembrī te atklāja granīta pieminekli ar bronzas plāksni, kurā attēlota 1919. gada novembra kauju shēma. Padomju gados tā pazuda. Kopš tā laika bronzas plāksne atjaunota un zudusi vairākkārt.
Tēlnieks Genādijs Stepanovs stāstīja, ka ir liela cieņa pret šo piemiņas vietu, un viņam prieks, ka ir veidojis šo plāksni. Viņš atceras, cik grūti bijis toreiz – pirms 15 gadiem – ģipša maketā atveidot mazos burtus. "Pie burtu liešanas piedalījās gan sieva, gan meita, gan dēls. Burtu bija daudz, bija jālej ģipsī. Un jāmontē ļoti skrupulozi uz plāksnes," atcerējās tēlnieks.
Šoreiz granītam atjaunotas šuves, plāksnei noņemti krāsu slāņi, jo mazie burti bija kļuvuši nesalasāmi. Restaurēts arī informācijas stends, kas stāsta par Bumbu kalnā notikušo Bermontiādes laikā.
"Mums ir pienācīgi jāgodā Latvijas Neatkarības kara notikumi," atklājot Rīgas pieminekļu aģentūras restaurēto piemiņas plāksni Latvijas Neatkarības kara piemiņas vietā Bumbu kalnā, uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.
"1919. gada rudens notikumi Bumbu kalnā ir nozīmīga epizode visas Rīgas atbrīvošanā no Bermonta karaspēka.
Tādi mūsu karaspēka panākumi kā Pārdaugavā pie Bumbu kalna turpināja iedvesmot karavīrus, noturēja latviešu un sabiedroto ticību neatkarīgai Latvijai
un kopā ar citām uzvarām nodrošināja mums iespēju atbrīvot visu Latvijas valsts teritoriju," piemiņas plāksnes atklāšanā teica Ķirsis.
"Rīgā mūsu Neatkarības kara vēsture pieminekļos bieži ir bijusi mazāk pamanāma nekā bēdīgi slavenais okupācijas piemineklis Pārdaugavā," uzsvēra Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece. "Bumbu kalniņa piemiņas vietas atdzimšana ir mūsu pienākums pret tiem, kas atdeva savas dzīvības, lai mums būtu pašiem sava valsts."
KONTEKSTS
Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada novembrī Bumbu kalnā Bolderājas kāpās atradās Latvijas armijas Latgales divīzijas komandpunkts, kur 1. novembrī pulkvedis Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu, lai atbrīvotu Rīgu no ienaidnieka karaspēka.
Godinot šo notikumu, 1939. gada 1. novembrī bijušie Latgales divīzijas štāba virsnieki Bumbu kalnā atklāja granīta pieminekli ar bronzas plāksni, kurā bija attēlota 1919. gada novembra kauju shēma.
Latvijas okupācijas laikā 1969. gadā piemineklis tika nopostīts.
Piemineklis tika atjaunots 1989. gada 1. novembrī. Piemiņas vietā tika novietota oriģinālā bronzas plāksne, kas bija saglabāta netālu esošajās Šmitu mājās. Pēc neilga laika bronzas plāksne pazuda.
2007. gadā piemiņas plāksni atjaunoja Rīgas pašvaldība. Šogad plāksne tika atjaunota, kā arī piemiņas vieta papildināta ar informatīvu stendu.
