ASV vēsturnieks: Krievija vēlas sašķelt Eiropu nacionālās valstīs un padarīt tās vājas

Krievijai nepastāv kāda īpaša programma par iebrukumu Eiropā, taču tās ideja ir salauzt Eiropu atsevišķās daļās jeb nacionālās valstīs, uz kuru fona Krievija kļūtu relatīvi stiprāka, Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” sacīja Jeila universitātes vēsturnieks un grāmatas “Asinszemes” autors Timotijs Snaiders.

Cilvēki, kuri vada Krievijas ārpolitiku, reizēm kļūdās, un  ir lietas, ko viņi neņem vērā. Taču ir jomas, kurās viņi rīkojas ļoti gudri, un šī ir viena no tām. Viņi zina, ka pastāv tehnoloģiskas, ekonomiskas un demogrāfiskas robežas Krievijas ietekmei. Viņu plāns nav kļūt varenākiem par Eiropas Savienību (ES). Viņu plāns ir padarīt Eiropas Savienību mazāk varenu, sašķeļot to komponentēs,” skaidroja Snaiders.

Mērķis ir panākt, ka Krievija būtu liela nacionāla valsts starp daudzām mazākām nacionālām valstīm, sacīja vēsturnieks.

Šobrīd no Krievijas skatu punkta Rietumi izskatās stipri. Rietumiem ir NATO, Eiropas Savienība (ES) un attīstīta ekonomika, taču Krievijai ir veidi, kā tos sašķelt. Tādi ir, piemēram, televīzijā īstenotā propaganda, centrisko politisko partiju darba apgrūtināšana, atbalstot galēji labējos un galēji kreisos politisko spēkus, vilšanās atmosfēras radīšana, kā arī ar mākslīgi izraisītu skandālu palīdzību panākt Rietumu pasaules sašķelšanu eiropiešos un amerikāņos, klāstīja Snaiders.

“Lai  īstenotu veiksmīgu plurālisma demokrātiju, nepieciešama uzticēšanās. Tas, ko dara Krievijas mediji, ir - ne tik  daudz izplata atšķirīgas versijas par patiesību, bet gan iedragā ticību tam, ka patiesība vispār pastāv. Ja patiesības nav, tas nozīmē, ka pasauli vada noslēpumaini spēki, kas darbojas aizkulisēs tam, ko varat redzēt. Visā dominē sazvērestība,” stāstīja vēsturnieks.

Viens no šādiem mītiem, ko Krievija pasniedz pasaulei, ir par to, ka pasauli vada amerikāņu oligarhija, kas arī izraisījusi revolūciju Ukrainā. Šāda mīta radīšana nepieciešama, lai līdz Krievijas iedzīvotājiem nenonāktu atziņa, ka viņi, tāpat kā ukraiņi, kuri lielā mērā ir krievvalodīgie un dzīvo postpadomju valstī, var paši sarīkot revolūciju pret oligarhiju.

ES gan patlaban nav spējīga tieši pietiekami ietekmēt Krieviju, taču tas, ko Eiropa var darīt, ir radīt un stiprināt atmosfēru, kurā cilvēki saprot, ka  tiesiskums strādā. ES arī jāatzīst, ka pastāv intelektuāls, morāls  un politisks  izaicinājums tās eksistencei, tādēļ tai ir jāspēj reaģēt uz izaicinājumiem, ko rada ārējs spēks, kas  šobrīd mēģina sašķelt Eiropu.

Tāpat ES jāņem vērā, ka pēc politikas teorijas pastāv vairāki politikas līmeņi - Eiropas līmenis, nacionālais līmenis un pilsoniskā sabiedrība –, kas veido ES pievilcību citu valstu acīs, tādēļ tai ir jābūt atbildīgai par teritorijām, kas vēlas tai pievienoties, arī par Ukrainu.

Ja Ukraina zaudēs - patiks tas eiropiešiem vai nē - tā būs arī Eiropas sakāve. To šādi uztvers ne tikai Kijevā, bet arī Maskavā un visā pasaulē,” sacīja Snaiders.

Snaiders brīdināja, ka daļa no problēmas meklējama tajā, ka savienībā ir pārāk daudz partneru, kas nefunkcionē saskaņoti.

Jau ziņots, ka arī vairāk nekā gadu pēc Krimas aneksijas Krievija nav mazinājusi agresiju ārpolitikā, savukārt ES aprīļa sākumā panākusi vienošanos, ka Eiropai ir aktīvi jārīkojas, lai cīnītos ar Krievijas izplatīto propagandu. Šis lēmums jau nodēvēts par jauna Aukstā kara sākumu, norādot uz gaidāmo ideoloģisko cīņu par cilvēku prātiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti