Dienas ziņas

Spriedumu analizē Saeimas Juridiskajā komisijā

Dienas ziņas

Pirmklasniekiem būs jāmācās kultūras namā

Arheoloģiskie izrakumi Ventspilī

Arheologus pārsteidz Ventspilī atrasta arbaleta bultas detaļa

Divas nedēļas Ventspils vēsturiskā centra apkaimē - nelielajā Ūdens ielā - cītīgi rosījās arheologi. Šis ir rets, taču īpaši vērtīgs un interesants notikums ne vien pašiem arheologiem un vēstures pētniekiem, bet arī ventspilniekiem. Pētījuma laikā uzietas 70 arheoloģiskas vērtības, no kurām arheologi īpaši izceļ atrastās monētas un arbaleta bultas detaļu.

Arheoloģiskie izrakumi rada skaidrākus priekšstatus par Ventspils pilsētas veidošanos, ļauj precīzāk saprast kultūras attīstību un atstāto mantojumu. Turklāt pirmo reizi Latvijā izrakumi tiek modelēti trīsdimensionāli ļoti augstā izšķirtspējā, kas vēlāk ļaus veikt atkārtotas izpētes nu jau digitālā formātā.

Pilsētas centrā reti iespējams veikt šādus izrakumus. Galvenais traucēklis ir pilsētas apbūve. Nelielais laukums Ūdens ielā atrodas tieši Ventspils pilsētas senākās teritorijas robežās - tas ļāvis iegūt būtiskas ziņas par apdzīvotību laikā no 14. līdz 16.gadsimtam. Par pilsētas attīstību šajā laika posmā vēsturniekiem ir ļoti maz ziņu.

"Jebkuri arheoloģiskie izrakumi pārraksta vai pieraksta kaut kādu vārdu rindiņu - dažkārt garāku, dažkārt īsāku - pilsētas vēsturē, jo tā ir Latvijas problēma un arī Ventspils problēma diemžēl, ka līdz 18. gadsimtam mums ir ļoti maz rakstītu avotu," stāsta Ventspils muzeja direktores vietnieks, vadošais pētnieks Armands Vijups.

Pirmoreiz Latvijā izmantota tā saucamā fiksāžas metode jeb datorprogramma, kas palīdz ļoti augstā izšķirtspējā modelēt arheoloģisko izrakumu laukumu.

"Tā ir trīsdimensionālā fotogrametrija. Tas nozīmē, ka ar fotogrāfiju palīdzību tiek izveidots trīsdimensionāls modelis un attiecīgi šo modeli mēs varam ne tikai apskatīt, pagrozīt, bet arī ielikt precīzās koordinātēs visu to, kurā vietā ir atradumi," skaidro Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants Mārcis Kalniņš.

Informācijas apjoms ir milzīgs. Katrs mazais attēlā redzamais laukumiņš sastāv no miljoniem punktu.

Izrakumu laikā atrastas 70 arheoloģiskas vērtības. Lai gan vairums no tām datējamas ar 17. gadsimtu un vēlāk, tomēr ir arī daži īpaši interesanti atradumi.

"Šīs divas monētas ir tās senākās un tās liecina par seno Ventspili. Abas divas nav kaltas uz vietas, tātad viena ir[kalta]  Gotlandē, Visbijā. Melnā, tumšā monēta ir kalta Anglijā, karaļa Edvarda I laikā.

Vēl viena tāda interesanta lieta, ko varētu parādīt, principā neizskatās ne pēc kā, bet, kad to uzmanīgi attīrīsim, redzēsim, ka tas ir arbaleta bultas gals. 16.gadsimta, ne vēlāks. Kā tas šeit nokļuvis - labs jautājums, jo šeit nekādas militāras sadursmes nav zināmas," stāsta Vijups.

Arheoloģiskie izrakumi prasa itin prāvus līdzekļus: nepilnu divu nedēļu ilgie darbi izmaksāja 9000 eiro. Iegūtās ziņas ir vērtīgas pilsētas veidošanās, Latvijas seno materiālo un garīgo kultūru izpētē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti