“Šie koka kuģu vraki labāk saglabājas aukstumā un ūdenī, kur nemīt dažādi parazītiski tārpi, kas koka kuģu vrakus iznīcina siltākos ūdeņos,” pastāstīja arheologs.
Izpētes darbi, nirstot Baltijas jūras dzelmē, notiek visai maz, jo no ūdens izcelto vraku uzturēšana ir dārga un sarežģīta.
Visvairāk Baltijas jūrā atrodami 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta kuģu vraki.
“Tur iemesli ir vairāki – viens ir tas, ka šie kuģu vraki ir no metāla, attiecīgi tie ir daudzos gadījumos labāk atpazīstami, arī labāk saglabājušies. Otrkārt, mums ir vēsturiskā fona informācija, mēs vienkārši zinām, ka tur šie kuģi ir nogrimuši, un tāpēc mēs tos spējam atrast. Trešais iemesls noteikti ir tas, ka šie kuģu vraki no 20. gadsimta atrodas tajās vietās, pa kurām kuģošana notiek arī mūsdienās. Šīs kuģu līnijas, ostu akvatorijas – tās ir zonas, kuras regulāri pārbauda valsts hidrogrāfiskie dienesti, veic to kartēšanu, tāpēc mēs zinām par šiem vrakiem,” pastāstīja Meinerts, piebilstot, ka maz ticams, ka Baltijas jūrā saglabājušies kuģu vraki no, piemēram, vikingu laikmeta. Tik senu kuģu vrakus, visticamāk, var atrast krastu zonā.
Bez kuģu vrakiem Baltijas jūras dzelme glabā arī citus zemūdens kultūrvēsturiskos mantojumus, piemēram, akmens laikmeta apmetnes, ostas, tiltus, aizsprostus, senās jūru kauju vietas, arī tā saucamos kuģu slazdus jeb kapsētas.
Mezolīta laikmetā, kas ir 12–5 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, Baltijas jūras ūdens līmenis bija krietni zemāks un krasta līnija atšķīrās no tās, kāda tā ir tagad. “Tādās zemēs kā Dānija, Vācijas ziemeļu piekraste, Polija, arī Lietuva ir zināmas vairākas akmens laikmeta mezolīta apmetnes zem Baltijas jūras teritorijas, kas agrāk bija sauszeme, bet tagad tās atrodas zem ūdens,” pastāstīja Meinerts.
Tajās izcili saglabājušās dažādas organiskās liecības – koka darbarīki un trauki, pat lapas un zāle, turklāt nereti izpētes laikā zemūdens vidē esošās apmetnēs konstatēts, ka lapas aizvien saglabājušas zaļo pigmentu.
Latvijā liela jūrniecības muzeja nav, toties ir vairāki nelieli. Mūsu ūdeņos līdz šim atrastais glabājas Jūrmalas pilsētas muzejā, Jūrkalnes Tautas namā apskatāma izvietota ekspozīcija “Vētru muzejs”. Tāpat Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir Latvijas kuģniecības vēstures nodaļa.
