Dienas ziņas

Atjauno Sarkaņu baznīcas iekštelpas

Dienas ziņas

Raksta «Tautas saimes grāmatu»

Arheoloģiskā izpēte Ludzas pilsdrupās

Arheoloģiskajā izpētē Ludzas pilsdrupās jauni atradumi

Vairākus gadus Ludzā spriests par pilsdrupu konservēšanu un pils apkārtnes teritorijas labiekārtošanu. Viens no projekta etapiem ir arheoloģiskie izrakumi. Tajos ir jauni atradumi.  Livonijas ordeņa pilsdrupu un apkārtnes veidols pēc iespējas vairāk tiks pielīdzināts kādreizējam izskatam un veidots par vienu no interesantākajiem tūrisma objektiem reģionā.

Dzelzs lode, 17.gadsimta monētas un dažādu trauku detaļas – tie ir līdz šim nozīmīgākie atradumi Ludzas pils drupu arheoloģiskās izpētes laikā. Arheoloģiskie izrakumi Ludzas pilsdrupās rit jau teju mēnesi un ir liels solis pretī tam, lai veiksmīgi īstenotu pirms diviem gadiem izstrādāto projektu “Ludzas viduslaiku pils attīstības mets”.

Izpētes darbos kopā ar arheologu piedalās Ludzas novada vidusskolu audzēkņi, kam tā ir pirmā darba pieredze. “Es vērtēju šo iespēju ļoti labi. Tāpēc, ka var nopelnīt sev naudu. Un tas ir arī interesanti: veikt arheoloģiskos izrakumus,” stāsta Ludzas pilsētas ģimnāzijas skolēns Roberts Stepanovs.

“Meklējam visādus atradumus, kaulus, visādas monētas. Man visvairāk palika atmiņā galvaskausi,” saka Ludzas pilsētas ģimnāzijas skolniece Ērika Kuzmina.

Darbs ir fiziski smags, jo atšķirībā no arheoloģiskās izpētes pilskalnā vai senkapos jāizmanto lieli instrumenti. Raizes rada arī informācijas avotu trūkums par viduslaiku pilīm.

Ludzas pils atšķiras ar to, ka tā  veidota kā spēcīga robežpils. “Šī ir viena no Livonijas ordeņa robežpilīm, kas ir celta uz ārējās austrumu robežas. Tātad aizsardzībai pret krievu zemēm,” stāsta arheologs, SIA “ARCHEO” valdes loceklis Uldis Kalējs.

Pēdējo reizi šāda veida izrakumi notika 1976.gadā. Šobrīd paveikti aptuveni 80% darba, un jau drīz būs atsegta arī tā bruģa daļa, kas pirms 40 gadiem netika skarta. Visi atklājumi tiek dokumentēti, lai turpmāk paplašinātu avotos apkopoto informāciju.

“Notiks arī tālāki restaurācijas un saglabāšanas darbi. Un atklātais bruģis arī paliks atklāts, lai būtu kā vēstures liecība pilsdrupu  apmeklētājiem,” stāsta Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Aivars Meikšāns.

Turpmāk pilsdrupu teritorijas sakārtošanai iecerēts gūt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Izstrādes procesā atrodas projekta pieteikums par pils apkārtmūru konservēšanu, izgaismojuma un skatu torņa izveidi. Bet arheoloģiskā izpēte turpināsies kādreizējā pils tilta zonā, lai no baznīcas kalna līdz pilsdrupām izbūvētu jaunu gājēju tiltu.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti