Dažu stundu laikā no dzīvības pilnas un plaukstošas vietas Itālijas senā pilsēta Pompeji pārvērtās pelnos. To nopostīja tuvumā esošā vulkāna Vezuva izvirdums mūsu ēras 79. gadā.
Ilgus gadus Pompeji cieta no paviršas attieksmes, un milzīgie tūristu pūļi un nepareiza unikālo vērtību glabāšana izraisīja arī vairāku nozīmīgu objektu, piemēram, gladiatoru kazarmu sabrukšanu, kas izraisīja milzu satraukumu pasaules nozares ekspertu vidū.
Taču tagad Pompeji tiek sargāti ar milzu atbildību un ir kļuvuši par vietu, kuru apbrīno gan tūristi, gan joprojām jaunus un pārsteidzošus faktus atklāj arheologi.
“Pompeji ir fenomenāla vieta, kur ir iespējams savākt tik daudz informācijas par šeit mitušo cilvēku ikdienas dzīvi. Ir vietas, kurās ir saglabājusies oriģinalā struktūra, kur ir atstātas pēdas par mēbelēm, apģērbu. Ļoti bieži mēs esam uzgājuši veselas ģimenes, kuras apraka pelni. Arheologiem šeit ir ārkārtīgi saviļņojošs un arī informatīvs darbs,” pauda arheologs Alessandro Russo.
Senajā pilsētā ir darbojušās arī mūsdienās pazīstamas vietas, piemēram, ātrās ēstuves un uzkodu bāri.
Piemēram, šī ar freskām rotātā un visuresošajiem Pompejas sarkanajiem toņiem letes pamatnē, kas acīmredzot reklamē šefpavāra īpašos ēdienus.
Sspriežot pēc traukos atrastajām organiskajām atliekām, ēdienkartē bija sacepumi ar tādām sastāvdaļām kā zivis, gliemeži un pīles. Tās bija ātrās maltītes, ko baudīja uz ielas, visticamāk, lielākā daļa parasto Pompejas iedzīvotāju.
Taču arheologiem te joprojām ir darba pilnas rokas.
“Mēs atklājam, piemēram, atšķirības starp kalpu un saimnieka dzīvojamajām telpām mājas iekšienē, konstatējam viņu dažādo veselības stāvokli, jo daudziem ir virkne slimību no pārmērīgas noslodzes, no pārāk liela darba, un tās ir vainas, kas raksturīgas vergiem,” stāstīja Russo.
Eksperti domā par dažādiem jaunāko tehnoloģiju veidiem, kas varētu palīdzēt vēl efektīvāk atklāt Pompeju noslēpumus.
