Lielupe seno zemgaļu apdzīvotajās teritorijās bijusi nozīmīgs tirdzniecības un satiksmes mezgls. Tiek uzskatīts, ka Mežotnes pilskalna dienvidaustrumu pakājē bijis neliels līcītis, kur atradusies osta. “Vai Mežotnē bija slavenā zemgaļu osta? Arheoloģiski ir diezgan grūti konstatēt. Tādi pētījumi tieši ostu vietās līdz šim nav veikti,” saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas departamenta galvenais krājumu glabātājs Artūrs Tomsons
Lai popularizētu vēsturisko mantojumu, Mežotnes pilskalns un senpilsēta pasludināti par 2017. gada arheoloģijas pieminekli. Nolemts arī aizpildīt balto plankumu vēstures lappusēs, tāpēc šonedēļ eventuālajā ostas vietā rosās arheologi. “Visticamāk, tāda apdzīvotība nebūs. Būs citu veidu liecības: vai nu par amatniecību, tirdzniecību vai kāda krasta stiprinājumu. Grūti prognozēt, bet ir iespējas, jo tā vieta un pats reljefs liecina, ka apakšējos slāņos varētu būt kas arī saglabājies,” pauž Tomsons.
Trīs dienu laikā arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieki, kā paši smej, tikuši vien līdz 20. gadsimta vidus slānim. “Tas, kas ir izdarīts, - mēs esam noņēmuši virskārtu un tagad ņemam nost nākamo kārtu. Nav nekas vēsturisks atrasts. Ir dzeloņdrātis, stieples, kaut kādas mašīnas detaļas. Būtu interesanti redzēt, ka te ir bijusi kāda dzīvība, ka kaut kādi cilvēki, kuri tāpat kā mēs šodien staigāja,” norāda arheoloģiskās ekspedīcijas dalībniece Diāna Kazina.
Izpētes darbi noslēgsies svētdien, bet Eiropas mantojumu dienu laikā septembrī tiks rīkota tikšanās un izstāde, kurā ikviens varēs uzzināt, ko arheologi noskaidrojuši.
