Dienas ziņas

Neskaidrība par profesora Aleksandra Bieziņa muzeja nākotni

Dienas ziņas

PVD pārbauda produktu temperatūru Rīgas Centrāltirgū

Arheologi Grobiņā sāk Porānu senkapu izpēti

Arheologi Grobiņā uzsāk Porānu senkapu izpēti

Grobiņā nupat noslēgušies arheoloģiskie lauka darbi, kuru laikā tika precīzi uzmērīti Porānu senkapi un apzinātas jaunas iespējamās dzelzs laikmeta apmetņu vietas. Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī esošajā skandināvu kapulaukā arheologi precizēja apmēram 50 kapu uzkalniņu izvietojumu un izmērus. Tāpat izpētes laikā arheologi piefiksēja vēl nezināmu bedrīšakmeni, kā arī nodeva muzejam vietējo iedzīvotāju atrastās senlietas.

Latvijas aizvēstures izpētes kontekstā Grobiņa ir nozīmīga vieta, kur pilskalns ar plašu apmetni un vairāki kapulauki liecina par daudzveidīgām norisēm Rietumlatvijas teritorijā, sākot no vēlā neolīta, līdz dzelzs laikmeta beigām. Lai gan pēdējo 100 gadu laikā veikti plaši pētījumi, tomēr nav apzināti visi Grobiņas arheoloģiskā ansambļa objekti.

Porānu kapulaukā atsevišķu apbedījumu izpēte tika veikta 20. gadsimta 30. gados, bet līdz šim nav noskaidrota senkapu precīza platība.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektore Elīna Guščika norādīja: "Citviet Latvijā mums šādas ilgstoši izmantotas skandināvu apmetnes, it īpaši tādas, tik agras – 7., 8., 9. gadsimta vidus laika, – nav. Tagad mēs mēģinām identificēt šos uzkalniņus, uzmērīt, un tad arī sagatavot šī kapulauka plānu. Jāsaka, visai grūts uzdevums, ņemot vērā, ka šeit ir ļoti daudz vēlāku laiku postījumu."

Pirms lauka darbu uzsākšanas tika veikta arhīvu un muzeju krātuvju materiāla apzināšana, identificējot Grobiņas un tās apkārtnes iespējamās senvietas. Balstoties uz izpētes rezultātiem, vēstures pētnieks Uģis Urtāns sastādīja apsekošanas maršrutu. "Vietējie iedzīvotāji bija atraduši dažādus priekšmetus un pārbaudot sanāca, ka šīs vietas, – neviena no viņām nav kapu piemineklis, bet senlietas bija. Pirmajās dienās kopā ar studentiem veicām šo vietu apskati dabā," viņš sacīja.

Zināmo Grobiņas arheoloģisko pieminekļu un iespējamo senvietu apsekošanā un uzmērīšanā tika apmācīti studenti, kuri asistēja pieredzējušajiem arheologiem kapu uzkalniņu uzmērīšanas darbos, fiksēja novērojumus un veica fotouzņēmumus.

Latvijas Universitātes vēstures maģistra studiju programmas students Kaspars Markus Molls norādīja: "Līdz šim laikam tas interesantākais ir – vakar mēs apsekojām vienu bedrīšakmeni, tas ir akmens, kurā ir bedrītes. Nav īsti skaidrs, vai tās ir dabiski veidojušās, vai cilvēku veidotas, tās saista ar seno cilvēku darbību, un šādi akmeņi izplatīti visā Eiropā patiesībā, viņš bija četri metri reiz divi, un augstumā aptuveni viens metrs."

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Porānu senkapu ilgtermiņa izpētes mērķis ir papildināt priekšstatus par Grobiņas un tās apkārtnes apdzīvotību aizvēsturē un noskaidrot vietas nozīmi plašākā Ziemeļeiropas norišu kontekstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt