"Viss šajā gadījumā – šoks, asins zudums un infekcija – tika kontrolēts. Šo pazīmju sakritība nozīmē, ka tā bija daļa no ķirurģiskās procedūras, kas ļāva šai personai izdzīvot. Mēs zinām, ka viņi to izdarīja," skaidroja arheologs Tims Malonijs.
Senā cilvēka mirstīgās atliekas 2020. gadā atrada Austrālijas un Indonēzijas arheologu komanda, un, izpētes gaitā atklājot, ka tam veiksmīgi amputēta kreisās kājas apakšējā daļa, speciālistu pārsteigums bija liels.
Kaula stāvoklis liecināja, ka medicīniskā manipulācija veikta bērnam, kurš pēc tam nodzīvoja vairākus gadus.
Izpētot līdzīgas mūsdienās veiktas operācijas, tika izdarīts secinājums, ka senajam ķirurgam bija detalizētas zināšanas par anatomiju un medicīniskas iemaņas. Pēc šī atraduma nevar noteikt, cik bieži un cik veiksmīgi notika šādas operācijas, tomēr jāatzīst, ka cilvēka dzīvība toreiz bija vērtība. Par to liecina arī rūpīgi izveidotais apbedījums. Bet pats svarīgākais – ķirurģijas pirmsākumi atbīdīti senatnē par 24 tūkstošiem gadu, jo līdz šim senākās amputācijas pazīmes tika atrastas kādam 7 tūkstošus gadus vecam skeletam Francijā.
