Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka ezerpils bijušas raksturīgas tikai Vidzemei, kur ienākot savulaik mituši senie latgaļi. Bet dzīve uz salas izraudzīta galvenokārt aizsardzības nolūkos.
“Viņi bija ļoti prātīgi un ar tādām modernām lietām kā pilsētplānošana viņiem gājis ļoti labi. Piemēram, pirms dzīvošanas uz salas viņi zināja, ka sala ezerā pavasaros pārplūst, tāpēc ir tā saucamais pamatklāsts – paaugstinājums, lai plūdi viņiem netraucē. Tāpat viņi novērojuši dabu un sapratuši, kuras lietas viņiem nav jāpūlas radīt no jauna un kuras rada jau pati daba. Šīs jumta kabas, kas ir egle ar visu sakni,” stāsta Ezerpils pasākumu organizatore Sanda Salmiņa.
Tieši tādi paši būvelementi, kā bija toreiz, sagādāti arī tagad. Rotkaļu māja, kurā arī ar rotu izgatavošanu saistītā ekspozīcija, ir pirmā, kura piedzīvos pārbūvi. “Kā redzat, visi šie baļķīši jau ir nokalpojuši, un tie ir jāmaina,” saka Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa.
Šīs mājas restaurācijā palīdzēs arheologa Jāņa Apala un arhitekta Dzintara Dribas savulaik pēc arheoloģiskajiem izrakumiem veidotais rekonstrukcijas projekts. Protams, visi šie darbi noritēs nozares speciālistu uzraudzībā.
“Šovasar, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam, mēs atjaunosim šo vienu māju, bet ar pašvaldības līdzfinansējumu vēl vienai mājai jumtu. Un ar ''Latvijas Valsts mežu'' atbalstu mums ir materiāli gan pamatklāsta baļķu nomaiņai, gan arī bojāto būvelementu nomaiņai citām mājiņām,” stāsta Sausiņa.
Rotkaļu mājā, kurai paredzēti nopietnākie rekonstrukcijas darbi, plānots arī atjaunot un papildināt tajā esošo ekspozīciju, lai sniegtu pilnīgāku ieskatu par ezerpils iedzīvotāju ikdienu. “Nākamajā gadā ir iecerēts arī izveidot aizsargceltnes, kā tas ir atrasts arī arheoloģiskajos izrakumos kā nocietinājums.
Tā ka parādīsies jauni būvelementi, kas līdz šim nekad nav bijuši ezerpilī,” atklāj Sausiņa.
Jāpiebilst, ka rekonstrukcijas darbu laikā ezerpils netiks slēgta un būs atvērta apmeklētājiem.
