Radio vilks dabā

Pēteris Gobzems: kazas, strausi un to īpatnības

Radio vilks dabā

Kā rodas pazemes ūdens pasaule?

Baltu identitātes meklējumi

Ar zobenu rokās cenšamies saprast, kā dzīvoja balti. Stāsta Vēstures rekonstrukcijas biedrības dalībnieki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai gan no malas festivālos izskatās, ka spēlējam teātri, ņemot rokās senos ieročus un tērpjoties vēsturiskajos apģērbos, patiesībā mēs vēlamies saprast, kā dzīvoja senie balti, tā Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja vēstures rekonstrukcijas biedrības "Rigensis" dalībnieks Juris Ņečajevs.

Kas ir balti?

Balti ir indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, bet senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un citi. Baltu spēks ir vienotībā, un apzīmējums radies no Baltijas jūras, kas apzīmē ģeogrāfisko novietojumu. Vēstures rekonstrukcijas biedrība pēta vēstures avotus, kas ir pieejami mūsdienās, mēģinot tos iedzīvināt hobijā. Tiek pētīts laika posms no 10.–13. gadsimta. 

"No malas varbūt izskatās, ka mēs ģērbjamies tērpos, ņemam zobenus un veidojam teatrālu priekšnesumu. Patiesībā tā nav. Pamats tam visam ir – ar atdarināšanu izzināt, kā konkrētās lietas lietoja," stāstīja Ņečajevs. 

Ķērnavas dzīvās arheoloģijas vēstures dienas

Ķērnavas pilskalnā Lietuvā, kurā notika "Ķērnavas dzīvās arheoloģijas vēstures dienas", piedalījās dažādi vēsturiskās rekonstrukcijas klubi no tuvējā reģiona, piemēram, Baltkrievijas un Ukrainas. Pasākums notika brīvajā dabā ar nakšņošanu teltīs.

Visa pasākuma laikā tā dalībnieki centās iejusties ikdienā, kāda tā bijusi cilvēkiem apmēram 1000 gadus tālā senatnē. Sajūtas, kādas var piedzīvot pasākumā, Jēkabs Villers raksturoja kā vispārēju nenoteiktību, jo nav pieejams tāds informācijas apjoms, pie kāda esam pieraduši mūsdienās.

Vēstures interpretācija

"Skatoties tūkstoš gadu senā pagātnē, izmantojot arheoloģiskos materiālus, ir redzamas ļoti izteiktas atsķirības, piemēram, rotās un ornamentos, ko izmantoja Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Prūsijā, un ko izmantoja Igaunijā. Jēkabs Villers stāstīja, ka igauņi savā materiālajā kultūrā ir daudz tuvāki somiem nekā latviešiem.

"Tas ir ceļš, kas visu laiku tiek pilnveidots. Mēs nekad neesam finišā. Mēs esam ceļā uz to, tāpēc notiek pieredzes apmaiņa. Tas, kas mums likās pirms pieciem gadiem pareizi un labi, tagad mums liekas smieklīgi un nepareizi," teica Villers. 

To, kā mēs dzīvojām pirms daudziem simtiem gadu, var uzskatīt par mūsu reģiona specifiku. Tas bija ļoti piemērots zemkopības attīstībai. Izteikta bijusi arī karošanas kultūra.

Baltu ciltis, lai kā arī mums gribētos domāt, savā starpā nekad nav bijušas draudzīgas. Tās ļoti aktīvi konfliktēja, un par to liecina lielais arheoloģiskais materiālu daudzums ar ieročiem un bruņojumu.

Baltu saknes mūzikā

Par baltu saknēm mūzikā var uzskatīt dainas. Valdis Bērzvads stāstīja, ka arheoloģiskās izpētes rezultātā atjaunoti arī mūzikas instrumenti – kokle, dūdas, vargāns, ģīga un pamata akustiskie folkmūzikas instrumenti. Bērzvads stāstīja, ka Ķērnavas festivālā Lietuvā – atšķirībā no citiem Latvijā esošajiem un pastāvošajiem viduslaiku festivāliem, kuros akcents tiek likts tieši uz cīņām viduslaikos, amatu izkopšanu, – lielāko daļu sastāda folkmūzika un folkroks.

Šogad Kurzemē, netālu no Aizputes, tika uzsākts veidot jaunu kultūrvietu – "Senatnes kultūras centru", kurā notiks pasākumi brīvā dabā. Gavenais šī projekta mērķis ir izveidot nocietinātu vēlā dzelzs laikmeta viensētu – vairākas ēkas, īpašu vidi, kurā vārda tiešā nozīmē būs iespēja pieskarties senatnei un sajust, kā cilvēki dzīvoja senāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti