Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas operācija, Latvijas un Polijas armijām kopīgi padzenot komunistus no Latvijas teritorijas, bija prasījusi nepilnu mēnesi. Tā bija spoža uzvara, kura tika gūta smagās kaujās un ļoti grūtos klimatiskajos apstākļos – brīžiem šķita, ka dziļais sniegs un neizturamais sals paralizēs karaspēka kustību. Tomēr, neskatoties uz visām grūtībām, 21. janvārī tika atbrīvota Rēzekne, 26. janvārī Ludza un visbeidzot - 30. janvārī Zilupe. Pavisam Latgales atbrīvošanas operācija Latvijas armijai prasīja vairāk nekā 600 kritušo.
Pamiers ar Padomju Krieviju
Latvijas slepus uz Maskavu nosūtītā miera delegācija (Andrejs Frīdenbergs, Fricis Menders un Nikolajs Fogelmanis), kas darbojās Sarkanā Krusta aizsegā, uzsāka pamiera sarunas ar Krievijas ārlietu tautas komisāru Georgiju Čičerinu gandrīz vienlaikus ar Latgales atbrīvošanas operācijas sākumu. Sākumā sarunas nevedās, jo Krievijas puse pieprasīja pamieru slēgt atklāti,
īstenot Latgales neitralizēšanu (no tās tiktu izvākta gan Polijas, gan Latvijas, gan Krievijas armija) un tās valstiskās piederības noskaidrošanu izlemt tautas nobalsošanā.
Tomēr pakāpeniski Krievijas puse piekāpās Latvijas puses prasībām.
No Friča Mendera atmiņām:
Sarunas norisinājās tādās stundās, kas citā pasaules vietā būtu uzskatītas par neparastām – proti, naktīs. Čičērins un viņa štābs strādāja pa naktīm. Sarunu vieta bija turpat Haritoņenko "osobņakā". Čičērins parasti ieradās ap pusnakti, aptinies ar biezu vilnas kaklautu, tā arī sēdēja pie galda. Ja mēs bijām aizgājuši gulēt, tad mūs cēla augšā, bija jāsaģērbjas un jāiet lejā uz savrupmāju. Parasti gan dažas stundas iepriekš ziņoja, ka naktī krievi vēlas apspriedi. (..)
Dažos vēsturiskos apcerējumos ir rakstīts, it kā mēs neesam bijuši pilnvaroti pamieru parakstīt un esot protestējuši, ka mums tādas pilnvaras nedod. Tas nav pareizi. Rakstiska pilnvara pēc visām vajadzīgajām formām mums bija līdz un to nemaz vēlāk nebūtu varējuši mums piesūtīt, jo kurjeru satiksme pāri kaujas līnijai starp Rīgu un Maskavu nepastāvēja. Visa sazināšanās ar Rīgu notika pa radio ar šifrētām telegrammām, un pretējai pusei mēs taču nevarējām uzrādīt kādu šifrētu pilnvaru. Nešifrētu pilnvaru turpretim Rīga pārsūtīt nevarēja, jo tad būtu atsegts sarunu slepenais raksturs – radiotelegrammas var noklausīties arī nepiederīgas instances.
Pamiers tika noslēgts 1920. gada 30. janvārī pulksten trijos naktī. Līgumā bija noteikta demarkācijas līnija, kas precīzi nesakrita ar frontes līniju (Latvijas delegācija savlaicīgi nesaņēma ziņas par frontes līnijas izmaiņām). Krievijas puse piekrita arī līguma saglabāšanai slepenībā, kas radīja daudzus pārpratumus frontē. Latvijai līguma slepenība bija nepieciešama, lai izvairītos no domstarpībām ar Poliju un arī Antantes valstīm.
Ceļā uz Satversmes sapulci
Pateicoties Latgales atbrīvošanai un pamiera noslēgšanai, 1920. gada 30. janvāra sēdē Latvijas Pagaidu valdība varēja atgriezties pie Satversmes sapulces sasaukšanas jautājuma, kurai bija jāsanāk jau pirms gada. Toreiz Krievijas Sarkanās armijas iebrukums bija izjaucis šo nodomu. Tagad, pēc visas Latvijas teritorijas atbrīvošanas, Latvijas valdība jutās pietiekami droša, lai noteiktu Satversmes sapulces vēlēšanu dienas datumu.
