"Mēs centāmies izmantot ģimenes vēsturi kā logu, kas ļautu ieskatīties plašākos vēstures notikumos, Amsterdamā pagājuša gadsimta 40.gados kara laikā.
Tā ļauj labāk iepazīt arī Nīderlandes un visas Eiropas vēsturi, jo nacisti pārvaldīja lielu tās daļu. Es domāju, ka tas ļoti labi parādīts šeit," teica muzeja darbinieks Toms Brinks.
Mājā, kurā no 1942.līdz 1944.gadam slēpās meitene, viņas ģimenes locekļi un citi ebreju tautības cilvēki, izstādītas jaunatklātas fotogrāfijas un citas piemiņas lietas. Atjaunota arī pati ēka, taču nav izmainīta telpa, kurā slēpās nacistu vajātās personas. Apmeklētājiem arī dota iespēja noklausīties fragmentus no dienasgrāmatas, kuru Anna rakstīja slēpšanās laikā.
Muzeja darbinieki atgādina, ka tieši meitenes sarakstītās atmiņas padarīja viņu atpazīstamu visā pasaulē. Dienasgrāmata pirmo reizi tika publicēta 1947.gadā un kļuva par vienu no spēcīgākajiem stāstiem par holokaustu. Tā ir tulkota 67 valodās un izdoti vairāk nekā 30 miljoni grāmatas eksemplāru.
