Aknīstē atklāts piemiņas akmens holokausta upuriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Aknīstē 25. oktobrī, klātesot Izraēlas vēstniecei Latvijā Orli Gilai, vietējo ebreju masu nošaušanas vietā tika atklāts piemiņas akmens. 1941. gada 18. jūlijā šeit tika nošauti vairāk nekā 150 cilvēki, ziņo Rus.lsm.lv.

Piemiņas akmens ir Aknīstes pašvaldības, novadpētniecības muzeja, luterāņu baznīcas kopīgo pūliņu rezultāts. Muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis, kurš arī bija klāt atklāšanā, sacīja, ka Latvijā ir 60 holokausta upuru piemiņas akmeņi. “Un katrs no tiem ir stāsts. Akmeņi klusē, runā cilvēki. Mūsu sabiedrība ieguvusi spēju runāt, iet uz priekšu un attīstās,” uzsvēra Ļenskis.

Aknīstes novadpētniecības muzeja vadītāja Līga Jaujeniece sacīja, ka visi zina ceļa zīmes, kas vēsta par pagriezieniem vai apdzīvotām vietām: “Tās palīdz šoferiem veiksmīgi nokļūt mājās, sievas sagaida savus vīrus, bērni – tēvus. 

Piemiņas zīmes vēlos salīdzināt ar ceļa zīmēm – tās neļauj sabiedrībai zaudēt atmiņu un iet bojā.

Aknīstē kopš  XIX gadsimta vidus dzīvojuši ebreji, viņu bija daudz Pirmās republikas gados (1920. gadā – 194 cilvēki jeb 75% iedzīvotāju, 1935. gadā – 199 cilvēki jeb 42% iedzīvotāju - L.V.). Latviešu un ebreju bērni kopā spēlējas, pieaugušie kopā strādāja. Visi dzīvoja draudzīgi, Bet pēc tam notika traģēdija…”

Neilgi pirms piemiņas zīmes atklāšanas, 20. oktobrī, Jēkabpils reģionālajā avīze “Brīvā Daugava” bija publicēts L. Jaujenieces raksts, kurā viņa atgādina arī visai nepatīkamus faktus par vietējo iedzīvotāju sadarbību ar vācu nacistu bendēm. Tomēr tajā pašā laikā daudzi vīrieši slēpās, lai netiktu iesaistīti slepkavošanā, un ar šausmām aizsedza ar rokām ausis, lai nedzirdētu šāvienus. Viens no to briesmīgo notikumu dalībniekiem atceras, kā pēc nošaušanas pārmeklētas nogalināto mājas. Viņš atradis kvadrātiņu, kuru ebreji piestiprinājuši pie pieres lūgšanu laikā (tefilins – L.V): “Man, puikam, vienmēr interesēja, kas ir iekšā. Mājās es to uzlauzu un ieraudzīju nepazīstamus burtus uz dzeltenas ādas…”

Nošautie ebreji tika pārbedīti vēl 50. gados, bet piemiņas zīme atklāta tikai tagad. “Žēl, ka mans vectēvs līdz tam nenodzīvoja,” ar asarām acīs sacīja Jevgeņijs Levins, Mozus Berkoviča mazdēls. Aknīstē dzimušais Mozus Berkovičs holokaustā zaudēja 19 radiniekus. Viņš pats palika dzīvs un daudzus gadus vēlāk emigrēja uz ASV.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti