Ozolkoka naudas lāde, kurā 18.gadsimtā glabājusies Aizputes nauda un svarīgi dokumenti, bijusi slēdzama ar piecām dažādām atslēgām, kas katra glabājusies pie pilsētas valdes kungiem. Lādes vākā iegravētas atzīmes, kas norāda tās atslēgšanas kārtību. Šī unikālā vēstures liecība, kas datēta ar 1782.gadu, tagad kļuvusi par vissenāko muzeja eksponātu.
Nozīmīgas vēsturiskās relikvijas, arī pilsētas vadības nozīmes ar amata ķēdēm no 1870.gada, kā arī dažādu valdes dienestu zīmogi un spiedogi, kas lietoti pagājušā gadsimta 20. un 30.gados. Kopumā tās ir 27 krājuma vienības, kas pirms 65 gadiem, likvidējot Aizputes muzeju, nonākušas glabāšanā Kuldīgas muzeja fondos.
"Man ir ļoti liels prieks par Kuldīgas muzeja kolēģu sapratni, ļoti loģisko pieeju šī jautājuma risināšanā.
Jo kāda jēga glabāt krājumos vēsturiskās liecības, kuras nekad netiks eksponētas un neattiecas uz konkrēto pilsētu," teica Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.
Katru gadu muzeja krājumi papildinās vidēji par 300 vienībām. Pārsvarā tie ir Aizputes un tās apkārtnes iedzīvotāju dāvinājumi. Jau pēc pāris nedēļām apmeklētāji varēs skatīt vēl kādu jaunu ekspozīciju, ko veidos Apriķu pagasta "Kļaviņu" mājās iegūtie darbarīki. "Kārtojam kalēja Ernesta Ermaņa smēdi, kura būs vairāk nekā muzejiska ekspozīcija," piebilda Berga.
Aizputes novadpētniecības muzejā ir turpat 13 500 dažādu eksponātu, no kā daļa skatāma 13 pastāvīgajās ekspozīcijās, bet daļa glabājas muzeja krājumos. Plānots, ka šogad turpināsies darbs pie Aizputei piederīgo vēsturisko liecību apzināšanas un atgūšanas arī no Liepājas muzeja fondiem.
