Tas, ka vērtīgi dokumentu noraksti par laika posmu no 1378. līdz 1910. gadam par Aizputi glabājas Herdera institūtā Marburgā, uzzināts nejauši. Visticamāk, grāmata Vācijā nokļuvusi 1939. gadā kopā ar baltvāciešu izceļotājiem no Latvijas. Institūta darbinieki bijuši atsaucīgi un Aizputes muzejam uzticējuši grāmatas digitālo kopiju ar tiesībām to tulkot.
Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga pastāstīja: “[Grāmata] īpaša ar to, ka ļoti daudzi dokumenti līdz šim nav tikuši ne tulkoti, ne publicēti, ne izmantoti zinātniskiem mērķiem, izpētei. Vairāki dokumenti no 16. līdz 19. gadsimtam ir unikāli ar to, ka nav saglabājušies oriģināli, šīs kopijas ir vienīgie pieejamie dokumenti, kurus var izmantot pētniecībai. Patiesībā unikāla grāmata ir mūsu rīcībā.”
Aizputes pilsētas grāmatā dokumentu noraksti sākti apkopot 1566. gadā. Tās apjoms ir 336 lappuses. Te ir ziņas par Aizputes pilsētas privilēģijām un tiesībām, rātes un tiesas lēmumiem, nekustamajiem īpašumiem, amatpersonu zvērestiem, vācu, ebreju un latviešu namnieku saraksti, ziņas par pilsētas labiekārtošanu un attīstību.
Vēsturnieks Agris Dzenis atzinis, ka guvis arī sev jaunu informāciju.
“Aizputes pilsētas grāmatā ir trīs dokumentu noraksti, kas apliecina, ka Aizputes mācītājs un Piltenes apgabala superintendants Bernhards Harders 17. gadsimta 20., 30. gados ir pircis dzimtcilvēkus gan no Aizputes namnieka, gan no sava mācītājmuižas zemnieka, savukārt zemnieks šo dzimtcilvēku ir izpircis no nāvessoda par zādzību. Tas bija tāds līdz šim nemanīts gadījums dokumentos, ka 17. gadsimtā pastāvēja šī noziedznieku izpirkšana, kas viduslaikos bija samērā izplatīta, bet acīmredzot arī jaunajos laikos pastāvēja.”
Pavisam dokumentos sastopamas trīs valodas – latīņu, viduslejasvācu un vācu, kas tulkotājam atklājas dažādos rokrakstos.
Vēsturnieks Dzenis sacīja: “Problemātiskākais ir tā laika jēdzienu un apzīmējumu izpratne. Tas būtu nākamais darba uzdevums – veidot komentārus šiem jēdzieniem un apzīmējumiem, mēģināt noskaidrot to nozīmi salīdzinājumā ar mūsdienu juridiskajiem jēdzieniem.”
Šobrīd muzejs strādā pie virtuālas Aizputes pilsētas grāmatas izveides, lai ikvienam interesentam muzeja mājaslapā būtu iespēja apskatīt oriģinālus un izlasīt to tulkojumu latviešu valodā.
