Rīta Panorāma

Rīta panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar VUGD priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu

Aicina Kara muzejā atstāt liecības par savas dzimtas karavīriem

Aicina Kara muzejā atstāt liecības par savas dzimtas karavīriem

Latvijas Kara muzejā izveidots Latvijas armijas simtgadei veltīts albums. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs var atstāt liecības par savas dzimtas karavīriem, sākot no Latvijas valsts izveidošanās līdz pat mūsdienām. Ikviens interesents aicināts uz muzeju atnest fotogrāfijas un aprakstīt savu radinieku gaitas.

Visu šo gadu Latvija Kara muzejs aicina iedzīvotājus nākt uz Pulvertorni un atstāt liecības par savas dzimtas karavīriem.

Muzejā izveidots Latvijas armijas simtgadei veltīts albums, kas nemitīgi tiek papildināts, iedzīvotājiem daloties ar saviem dzimtas stāstiem.

"Cilvēki var aplūkot savus albumus mājās, parunāt ar ģimenes locekļiem un doties šeit uz muzeju pie īpaša darba galda, un tad atstāt vai nu kopijas, ja nevēlas atstāt oriģinālus, un veikt aprakstu," stāsta Latvijas Kara muzeja projektu koordinators Mārtiņš Mitenbergs.

Bildes iespējams uz vietas arī ieskenēt. Der arī interesanti stāsti bez fotogrāfijām. Turklāt muzeju interesē ne vien liecības par latviešiem Latvijas armijā, bet arī informācija par mūsu karavīriem ārvalstīs.

"Šeit albumā ir ļoti jauks ieraksts no Jāņa Krūmiņa radiniekiem. Viņš ir viens no tiem puišiem, kas ir kritis Korejas karā un ir apbalvots ar Amerikas medaļu – purpura sirds," atzīmē Mitenbergs.

Visas liecības tiks dokumentētas, pārbaudītas un saglabātas vēsturei. Bet ko darīt, ja mājās atrodama tikai viena bilde vai arī albumā iespējams ierakstīt tikai pāris teikumus?

"Vienmēr ir vērts nākt, jo bildes ir ļoti unikālas. Varbūt pat nezinot, kas tie ir par cilvēkiem fotogrāfijās, var atklāties ļoti interesantas detaļas. Piemēram, kāds formastērps, kurā ļoti labi var redzēt tā laika iezīmes vai ieroču veidus, kas pēc tam pētniekiem pēc gadiem var noderēt," norāda muzeja pārstāvis.

Muzeja speciālistus interesē arī mūsdienu Latvijas armijas vēsture, sākot no tās atjaunošanas pēc neatkarības atgūšanas līdz pat šai dienai.

"Es gribētu aicināt par vēl vienu periodu. Par laiku, kad mēs bijām Padomju Savienības sastāvā.

Jebkuram vīriešu kārtas cilvēkam vajadzēja iet dienēt padomju armijā. Mēs gribētu savākt liecības arī par šo periodu," saka Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.

Daļa no albumā atstātajiem materiāliem nākotnē tiks izstādīti arī ekspozīcijā. Ja cilvēkiem ir, ko pastāstīt par sevi vai savas dzimtas karavīriem, droši var doties uz Latvijas Kara muzeju. Ja nevar aizdoties uz muzeju, var palūgt fotogrāfijas un stāstus uz muzeju nogādāt citam.

Šobrīd veidotais Armijas albums nākotnē kļūs par neatņemamu muzeja eksponātu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti