Atceroties mazbānīti, visbiežāk domājam par Viesīti un Ventspili, bet šaursliežu dzelzceļa līnija bija arī Zemgalē. 1916. gadā vācu karaspēka izbūvētā 33 kilometrus garā lauku platuma dzelzceļa līnija savienoja Meiteni ar Bausku. „Bija normāli – divas stundas braucām 34 kilometrus,” atminas elejnieks Jānis.
Vietā, kur tagad Elejā ir degvielas uzpildes stacija, tolaik bijis mazbānīša depo, bet sešdesmit centimetru platās sliedes šodien vestu pa labības laukiem.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja apkopotā informācija liecina, ka no Meitenes, kas mūsdienās vairāk zināma kā Eleja, līdz Bauskai bijušas deviņas stacijas. „Zinām par tūristu vilcieniem, kas 1930. gados, sevišķi 1934. gadā, kursēja uz Mežotnes, Bauskas, Rundāles pusi, bet to pašu aculiecinieku stāstu īsti nav. Mums trūkst tā emocionālā puse,” saka Latvijas Dzelzceļa muzeja ekspozīciju kuratore Ilze Freiberga.
Aicinājumam dalīties atmiņās atsaucās rundālnieki, kuri atceras, ka tolaik mazais bānītis bijis teju vai vienīgais pārvietošanās līdzeklis un līdz ar to arī iespēja iegūt izglītību. „Svētdienas vakarā, citreiz pirmdienas rītā pa dubļiem 3 kilometri līdz stacijai uz bānīti. Ar bānīti līdz Meitenei, tad stundu pagaida un sēžas vilcienā. Rīgā izkāpj un pāri ielai institūtā iekšā,” klāsta rundālniece Skaidrīte Grundule.
1930. gados vilcien sastāvā iekļauti arī divi speciālie vagoni piena un sviesta pārvadāšanai. Šajā maršrutā mazbānītis savu darbību beidza 1961. gadā.
