Dienas ziņas

Nosauc par Zolitūdes traģēdiju atbildīgos

Dienas ziņas

Cēsīs attīsta tautas deju kultūru

Aglonā atklāj pieminekli baltu karaļiem

Aglonā atminas baltu karaļu dzimtu

Aglona 13. gadsimtā bija seno baltu apdzīvota teritorija. Nostāsti liecina, ka šī ir vieta, kur veidojās vienīgā baltu karaļu dzimta - Madalānu pilskunga meita Marta izdota par sievu lietuviešu dižkunigaitim Mindaugam, kurš, iespējams, Aglonā arī nogalināts un apbedīts.

Pirms pieciem gadiem lietuviešu un latviešu vēsturnieki un mākslinieki izveidoja iniciatīvas grupu, lai saglabātu  karaļu ģimenes piemiņu. Šogad, svinot Baltu vienības dienu, Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā karaliskajai ģimenei atklāta piemiņas vieta.

Vienojoties kopīgās lūgšanās, plecu pie pleca latvieši un lietuvieši Aglonas bazilikā atminējās vairāk nekā 760 gadus senu vēsturi. Leģendas vēsta, ka lietuviešu cilšu apvienotājs – dižkunigaitis Mindaugs par sievu apņēmis Madalānu pilskunga meitu Martu no Aglonas.

Nostāsts par vienīgo baltu karaļu ģimeni uzrunājis arī Latvijas un Lietuvas kultūras, vēstures un mākslas jomas pārstāvjus. „Marta un Mindaugs ir kopā kronēti. Būtībā tie ir mūsu vienīgie karaļi,” saka Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors Osvalds Zvejsalnieks.

Viņam piekrīt kultūras ministre Dace Melbārde. „Savā ziņā mūsu asinis ir acīmredzot sajaukušās. Tas ir viens no pamatojumiem, kāpēc ir ļoti svarīgi uzturēt ciešus kontaktus savā starpā,” norāda Melbārde.

Godinot karalisko ģimeni, bazilikas sakrālajā laukumā atklāts un iesvētīts bronzā atliets trīs metrus augsts piemineklis. Martas un Mindauga tēls simbolizē divas baltu tautas, bet mazais princis norāda, ka gaišu nākotni Latvijai un Lietuvai nodrošinās pēcnācēji. Balti bija pēdējā pagānu tauta Eiropā, tāpēc ir jānovērtē Mindauga ieguldītās pūles ne tikai baltu zemju apvienošanā, bet arī kristīgās ticības pieņemšanā. „Šāds piemineklis atgādina tās vērtības, kuras nezūd. Tās ir draudzība starp tautām un galvenais: ticība vienam Dievam,” pauž Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.

Cieša draudzība un garīgā saticība starp latviešiem un lietuviešiem bija vērojama arī šodien, kad piemiņas pasākuma gaitā, izskanot abu valstu himnām, tika atzīmēta Baltu vienības diena - Saules kaujā uzvara pār Zobenbrāļu ordeni.

Tagad karaliskās baltu ģimenes piemineklis kalpos par atgādinājumu kopīgajām baltu vēstures, tradīciju un kultūras saknēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt