Latvijas Lauksaimniecības universitāte bija teju visa profesora Jāņa Āboliņa dzīve. Viņa kabineta logos gaisma allaž iedegusies visagrāk un tikusi izslēgta visvēlāk.
Mazdēls stāsta, ka viņš bijis ļoti aktīvs cilvēks un vectēvu droši varot saukt par „pasaules lāpītāju”. „Viņš centās palīdzēt cilvēkiem. Gan kara laikā, gan šeit pilī tad, kad frontes līnija gāja šurpu, turpu, un pils tika sabumbota un sašauta. Viņš mēģināja kaut ko dzēst,” stāsta profesora mazdēls Jānis Āboliņš.
Kad 1941. gada jūlijā, sākoties holokaustam, tika apcietināti divi viņa kolēģi, viņš ar divriteni steidzās no Jelgavas uz Auci viņus glābt. Izglābt izdevās vienu - Paulu Dermani.
„Pirmkārt, vienreizēja neatlaidība, jo tad jau riteņiem nebija nekādu pārslēdzēju. Bija vienkāršs ritenis, ceļš nebija bruģēts, bija jābrauc pa lauku ceļu. Viņam bija arī drosme: iet iekšā un lūgties lieliem vācu priekšniekiem,” saka profesora students Pēteris Baranovskis.
Godinot profesora piemiņu un viņa varonīgo rīcību, jau septīto reizi notika Drosmes un cilvēcības velobrauciens, kurā neiztrūkstoši piedalās arī viņa kādreizējais students, kuram jau tuvojas 80 gadu slieksnis. „Ne jau savā vārdā es braucu,” saka Baranovskis. „Es braucu sava kursa vārdā; mēs bijām 40 cilvēku un vēl joprojām tiekamies katru gadu, un tad es viņus informēju, ka es esmu nobraucis,” stāsta profesora Āboliņa students.
Trešdienas laika apstākļi uzņēmīgo braucēju skaitu gan krietni samazinājuši, tomēr tie 15, kuri bija gatavi mīt pedāļus 77 kilometrus, bilst - ja vajadzētu, būtu gatavi šo varoņdarbu atkārtot.
„Mēs ar šo kampaņu, es domāju, to pierādām,” saka brauciena dalībnieks un Jelgavas tehnikuma skolotājs Kaspars Ļubinskis. „Šodien arī nav īpaši labs laiks, bet mēs savācamies kopā un braucam kopā. Parādam to, ka mēs esam gatavi atbalstīt savus iedzīvotājus, lai cik slikti laiki būtu,” viņš klāsta.
Savs skatījums ir arī brauciena dalībniecei no Jelgavas Alisei Bētiņai. „Es teiktu, ka es esmu Latvijas patriote. Es atbalstu to, kas notiek Latvijā, un mana sirds ir, lai palīdzētu kādam,” pauž Bētiņa.
