55 gadi kopš Gagarina leģendārā lidojuma kosmosā

Pirms 55 gadiem Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku, kurš lidojis kosmosā. Viņš 1961. gada 12. aprīlī pacēlās no Baikonuras kosmodroma un aplidoja apkārt zemeslodei. Lidojums ilga 108 minūtes.

„Laižam!” Ar šādiem vārdiem pirms 55 gadiem krievu kosmonauts Jurijs Gagarins ar kosmosa kuģi  “Vostok - 1” pacēlās debesīs. Viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš lidojis kosmosā.

Aukstā kara laikā starp ASV un PSRS notika ne tikai sīva cīņa savas militārās varenības parādīšanā, bet, iespējams, pat sīvāka par to, kura lielvalsts pirmā iekaros kosmosu.

“Amerikāņi jau atklāti deklarēja, ka grasās palaist gan pavadoni, gan arī gatavo cilvēka lidojumu kosmosā, savukārt Padomju Savienībā tas viss bija militārpersonu kontrolē. Viss notika slepeni, un viņi centās apsteigt amerikāņu plānus. Tas bija iespējams tikai tādā gadījumā, ja ir labs konstruktors. Padomju Savienībai tāds bija,” skaidro astronoms Ilgonis Vilks.

Tomēr klejo vairākas konspirāciju teorijas par to, ka Gagarina lidojumu apkārt zemeslodei nevar ieskaitīt, jo viņš nav pilnībā aplidojis tai apkārt - esot pietrūkuši aptuveni 1700 kilometru. Arī tas, ka nolaišanās notikusi ārpus kosmosa kuģa ar izpletni, kas nozīmē, ka ekspedīcija nav līdz galam izdevusies. Astronoms gan norāda, ka tik un tā šim notikumam ir bijusi liela nozīme turpmākajā kosmosa izpētē.

“Cilvēki pilnībā nestādījās priekšā, kādi apstākļi viņu sagaida kosmosā.

Bija bažas par to, vai viņš vispār spēs veikt lidojumu. Izrādījās, ka cilvēks var strādāt bezsvara apstākļos - ēst, dzert un veikt novērojumus,” saka Vilks. „Bija svarīgi nonākt šajā pavisam neparastajā vidē - vakuumā, bezsvara apstākļos, un tas jau tālāk pavēra iespējas dažādiem eksperimentiem, kas arī mūsdienās tiek veikti kosmosā,” stāsta  Vilks.

Jau karadienestā Gagarins nolēma pieteikties iespējamam lidojumam kosmosā. Tas notika tikai pusotru gadu pirms paša lidojuma. Veiksmīgi bija tas, ka kosmosa kuģa parametriem esot bijis atbilstošs Gagarina garums, svars, kā arī veselības stāvoklis.

Tieši ASV atklātība par to, ka savu lidojumu plāno veikt 20. aprīlī, lika PSRS saņemties, lai visu pabeigtu un to varētu īstenot pirms amerikāņiem - jau 12. aprīlī.

“Bija tā, ka PSRS tomēr steidzās. Daži tehniskie risinājumi nebija līdz galam vēl izstrādāti, bet viņiem jau prasīja, lai kosmiskais aparāts lido,” skaidro Vilks.

Pēc veiksmīgā lidojuma un atgriešanās uz Zemes Gagarins kļuva par varoni. Tiek uzskatīts, ka pēc lidojuma teju katrs padomju bērns vēlējās kļūt par kosmonautu. Taču tikai mazai daļai no visiem gribētājiem tas ir izdevies. Statistika rāda, ka vairāk nekā 500 cilvēku no 38 valstīm, lielākoties no ASV un Krievijas, ir bijuši kosmosā. Bet uz Mēness savu kāju spēruši tikai 12 cilvēki, visi ASV kosmonauti.

Nevienam latvietim līdz šim nav izdevies nokļūt kosmosā. Taču to ir izdarījuši trīs astronauti, kuri Latvijā ir dzimuši. Viens no tiem ir Rīgā dzimušais Krievijas kosmonauts Anatolijs Solvojovs, kurš kosmosā pavadījis 651 dienu. Viņš arī kosmosā izgājis 16 reižu, kas ir pasaules rekords.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt