Šī diena vēsturē

30. marts. Noslēdzas Krimas karš, konflikts, kurā vairākas Eiropas valstis sakāva Krieviju

Šī diena vēsturē

1. aprīlis. 1925.gadā Rīgā sāk kursēt pirmie taksometri

31. marts. Komponista Arnolda Šēnberga un viņa domubiedru muzika raisa skandālu

Šī diena vēsturē. Komponista Arnolda Šēnberga un viņa domubiedru mūzika raisa skandālu

Skandālkoncerta nosaukumu ieguvis koncerts Vīnē 1913. gada 31. martā. Komponista Arnolda Šēnberga un viņa domubiedru spilgti novatoriskie darbi izraisīja konservatīvo klausītāju ālēšanos.

20. gadsimta sākumā pasaule nepārprotami izjuta būtisku pārmaiņu tuvošanos, un tas visnotaļ attiecās arī uz mākslu jomu. Tradicionālie mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni, kurus Eiropa bija kopusi daudzas desmitgades, pat vairākas simtgades ilgi, šķita lielā mērā izsmelti, un radītāji meklēja jaunas formas un paņēmienus. Protams, daudzos tradicionālu vērtību cienītājos tas izraisīja noliegumu un nepatiku, un reizumis estētisko uzskatu konfrontācija noveda pie īstiem ekscesiem. Viens tāds – iespējams, pats zināmākais – bija tā sauktais Skandālkoncerts, kas notika Vīnē, Mūzikas biedrības Lielajā zālē, 1913. gada 31. martā.

Koncerta iniciators un organizētājs bija tobrīd gados jaunais impresārijs Erhards Bušbeks. Viņš vadīja Vīnes Koncertbiedrību, kura sadarbojās ar t.s. Otrās Vīnes skolas komponistiem: skaņražu pulciņu, kura idejiskais centrs bija komponists Arnolds Šēnbergs. Ap viņu grupējās skolnieki un domubiedri – Antons Vēberns, Albans Bergs u.c. Sākuši kā vēlīnie romantiķi, viņi meklēja un attīstīja jaunus komponēšanas paņēmienus, topot virzienam, kas vēlāk ieguva ekspresionisma nosaukumu. Mūsdienās šie komponisti ieņēmuši pelnīto vietu mūzikas vēstures panteonā, tolaik viņi bija novatori, daudzu kaismīgi apjūsmoti, bet citu pelti kā vērtību grāvēji un kultūras pagrimuma iemiesotāji. Publikā, kas minētajā 1913. gada marta pievakarē pulcējās majestātiskajā Vīnes Mūzikas biedrības namā, šķiet, vieni un otri bija apmēram vienādā skaitā.

Erhards Bušbeks šo koncertu bija iecerējis kā Otrās Vīnes skolas benefici ar Arnoldu Šēnbergu pie diriģenta pults. Programma bija visai pārdomāti būvēta. To iesāka Antona Vēberna "Seši skaņdarbi orķestrim" – darbs, kurā bija visnotaļ pamanāmi jaunie disonatīvie paņēmieni. Sekoja daudz tradicionālākās komponista Aleksandra Zemlinska "Četras orķestrālas dziesmas par Mēterlinka poēmu tēmu". Zemlinskis bija Šēnberga draugs un svainis, taču mūzikā nebija viņa sekotājs. Tad nāca koncerta saturiskais smagumpunkts: Šēnberga 1. kamersimfonija. Bija jāseko divām dziesmām no Albana Berga cikla "Piecas orķestrālas dziesmas ar Pētera Altenberga pastkaršu tekstiem", savukārt visu bija jānoslēdz vēlīna romantisma dižgara Gustava Mālera ciklam "Dziesmas par mirušajiem bērniem".

Jau Vēberna atskaņošanas laikā zālē skanējuši smiekli un izsaucieni, savukārt, skaņdarbam izskanot, tā pretinieki svilpuši, savukārt atbalstītāji – vētraini aplaudējuši. Zemlinska kompozīcijas publiku kaut cik nomierinājis, bet, sākot skanēt Šēnberga izteikti ekspresionistiskajām taktīm, zālē jau atkal šņākuši un svilpuši, vienā no balkoniem izcēlies pirmais ķīviņš. Taču īstais ļembasts sācies, skanot Albana Berga dziesmām. Daļas publikas nepatiku izraisījusi ne tikai mūzika, bet arī programmā nodrukātie dzejnieka Altenberga teksti – mazi liriski fragmenti baltajā pantā. Zālē klieguši, ka tas Altenbergs esot vedams uz trakonamu, citi tikpat kategoriski klieguši pretī, un jau drīz tika laistas darbā dūres. Zālē lūza krēsli, neviens vairs neklausījās Šēnberga lūgumos nomierināties, un koncerts bija jāpārtrauc. Prese to iedēvēja par Skandālkoncertu.

Šī diena vēsturē

Vairāk

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti