Grāmatas autors ir vēstures profesors Ēriks Jēkabsons. Grāmata stāsta par Latvijas Neatkarības cīņu pēdējo posmu. No 1919. gada beigām līdz 1920. gada rudenim, kad ir izcīnīta uzvara pār Bermontu, tiek atbrīvota Latgale, parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju un tiek atrisināts robežjautājums ar Lietuvu, ir noslēdzies Neatkarības karš, un Latvijas armija pakāpeniski pāriet uz mierlaika dzīvi.
Jēkabsons stāstīja: "Materiāli no Latvijas armijas virspavēlnieka štāba par pretinieku, dati par ienaidnieka armiju. Karavīru zīmējumi no frontes. Būs interesanti cilvēkiem, kuri interesējas par konkrētām vietām Latgalē un arī Vidzemē."
Grāmatā apkopoti ap 200 dokumenti par militāri politiskajiem procesiem, kara sekām un norisēm tālaika sabiedrībā. Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska norādīja: "Visi šie notikumi gāja paralēli. Kā cilvēki jutās tajā situācijā, kad viņi bija karadarbības zonā, – viņus pilnīgi noteikti diplomātiskās un politiskās lietas neinteresēja. Viņu interesēja, kā paēst, kā izdzīvot šajos apstākļos. Tā ka tie dokumenti ir par visu."
Grāmatas titullapa vēsta – darbs ir veltījums Latvijas karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri atdeva dzīvību par brīvību Neatkarības kara laikā. Tiek lēsts, ka bojā gāja vairāk nekā 3000 Latvijas karavīru. Bija arī daudz terora – gan balto, gan sarkano upuru. Karš nesa līdzi arī epidēmijas un badu.
Grāmatas autors Jēkabsons sacīja: "Kopumā rēķinām, ka 25–30 tūkstoši tūkstoši cilvēku Latvija zaudēja Neatkarības karā. Tas ir ievērojami mazāk nekā Pirmajā pasaules karā. Taču kopumā tas veido milzīgu summu, kura iespaido latviešu skaitlisko sastāvu vēl šodien."
Šis ir ceturtais, pēdējais sējums par Neatkarības karu. Pirmo krājumu vēsturnieki sagatavoja 2019. gadā. Tas stāsta par situāciju pēc Latvijas nodibināšanas un Krievijas armijas iebrukumu. Otrais – par Andrieva Niedras valdību, apvērsumu Liepājā un Cēsu kaujām. Bet trešais krājums par Bermonta uzbrukumu Rīgai un Latvijas armijas attīstību.
