1950. gadā vairāku Rietumeiropas un Vidusjūras baseina valstu raidorganizācijas nodibināja Eiropas Raidorganizāciju apvienību. Par tās vadītāju kļuva šveicietis, Lozannas radio direktors Marsels Bezansons. Dažus gadus vēlāk Bezansona kungam radās spoža ideja rīkot ikgadēju populārās mūzikas konkursu starp organizācijā pārstāvētajām valstīm. Par iedvesmas avotu esot kalpojis populārais itāliešu estrādes mūzikas festivāls, kas kopš 1951. gada notika Sanremo pilsētā. Tā nu 1956. gada 24. maijā tobrīd septiņu organizācijas dalībvalstu pārstāvji pulcējās uz pirmo Eirovīzijas dziesmu konkursu Šveices kalnu kūrortā Lugano. Pirmās norises vietas izvēli droši vien ietekmēja direktora Bezansona nopelni konkursa tapšanā. Vai tie iespaidoja arī uzvarētāja izvēli, par to vēsture klusē, bet par tādu žūrija pirmajā reizē atzina šveiciešu dziedātāju Lizu Assiju ar dziesmu "Refrain".
Konkursa sākumposmā līdz sešdesmito gadu pirmajai pusei nepagāja ne gads, kad nepievienotos kāda jauna dalībvalsts.
Vēl aktīvāks pieplūdums sākās pagājušā gadsimta 90. gados, kad Eiropas Raidorganizāciju apvienībā iestājās bijušās sociālistiskās nometnes valstis un neatkarību ieguvušās bijušās Padomju Savienības un Dienvidslāvijas savienotās republikas.
Sākotnēji katras valsts vārdā punktus dalībniekiem piešķīra īpaša žūrija, taču 1997. gadā dažas valstis pirmo reizi izmēģināja skatītāju telefonisku balsojumu, un drīz tas kļuva par principu. Tomēr tas nesa arī jaunas problēmas: kļuva skaidrs, ka daudzi balsotāji savus favorītus izvēlas nevis pēc estētiskiem, bet valstiskās vai etniskās piederības kritērijiem. Tā salīdzinoši daudz punktu cita citai mēdz piešķirt bijušās Padomju Savienības un Dienvidslāvijas valstis, tradicionāli ar maksimālo punktu skaitu apmainās Grieķija un Kipra, Turcija saņem daudz punktu no Vācijas, Austrijas, Francijas un Beniluksa valstīm, kur ir lielas turku kopienas, bet Latvija pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes – no Īrijas un Lielbritānijas. Lai mazinātu "politisko" balsotāju ietekmi, tika ieviesta sistēma, ka pusi punktu dalībniekiem piešķir speciālistu žūrija.
Kas attiecas uz konkursa uzvarētājiem, tad starp viņiem bijuši gan mākslinieki ar jau iedibinātu vārdu, gan līdz tam mazpazīstami iesācēji. Dažiem šī uzvara bijusi tikai kā īss popularitātes uzplaiksnījums, bet tiek minēti arī vairāk nekā desmit izpildītāji, kuriem konkurss pavēris ceļu uz starptautisku atpazīstamību un karjeru. Protams, īpaši to vidū izceļas 1974. gadā Anglijas pilsētā Braitonā notikušais festivāls, kurā uzvarēja līdz tam mazpazīstams zviedru ansamblis ABBA ar dziesmu "Waterloo".
