Kā īpaši vērtīgas dāvātās lietas muzejs minēja Latvijas, Francijas un Zviedrijas augstākos valsts apbalvojums, kā arī citas personīgās mantas – Jūras kara flotes virsnieka formas tērpa žaketi, dokumentus, fotogrāfiju kolekciju un citas unikālas liecības par pazīstamā Latvijas Kara flotes komandkapteiņa dienesta gaitām.
Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere norādīja: "Tik apjomīga kolekcija, kura atspoguļo Latvijas armijas virsnieka dienesta gaitas un arī dzīves gājumu, muzeja krājumā nonāk samērā reti."
Savukārt komandiera dēls Kārlis sacīja: "Kara muzejs manā un mana tēva izpratnē būtu īstā vieta, kur šīm mantām nonākt. Tēvs būtu apmierināts. Viņš teiktu – jā, tā ir jādara."
Hugo Legzdiņš (1903–2004) bija Latvijas Kara flotes komandkapteinis un zemūdenes "Ronis" komandieris. Uz zemūdenes "Ronis" Legzdiņš dienēja no 1926. līdz 1940. gadam, no telegrāfista kļūstot par "torpēdvirsnieku" un visbeidzot – par zemūdenes komandieri. Diemžēl jaunā jūras virsnieka karjeru pārtrauca Latvijas valsts okupācija un Kara flotes likvidācija. Padomju okupācijas gados Legzdiņš strādāja par navigācijas, jūras astronomijas un starptautisko kuģošanas noteikumu pasniedzēju Mangaļu jūrskolā.
Pateicoties savam ilgajam mūžam, Legzdiņš pieredzēja ne vien Latvijas Kara flotes dibināšanu 1919. gadā un tās bojāeju 1940. gada vasarā, bet arī Latvijas Jūras spēku atjaunošanu 1991. gadā.
Virsnieka dēls ir pārliecināts, ka Latvijai arī tagad noderētu zemūdenes: "Kaut arī mūsu jūras spēku komandieri un pārējie saka, ka nevajag. Bet es tomēr domāju, ka vajag. Tas, protams, ir tēva iespaidā. Es neesmu speciālists šajās lietās. Bet tēvs domāja, ka vajag. Un es arī domāju, ka vajag!"
Hugo Legzdiņš apbalvots ar 4. un 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Zviedrijas Zobena ordeni un Francijas Goda leģiona ordeni.
"Vecās" Latvijas Kara flotes pēdējais virsnieks Hugo Legzdiņš aizgāja mūžībā 2004. gadā 101 gada vecumā.
