21. augusts – diena, kad pilnībā atjaunoja Latvijas neatkarību

1991. gada 21. augustā pieņemtais Konstitucionālais likums Latvijas vēsturē iezīmē ļoti skaidru izšķiršanos par neatkarību un piederību Rietumu valstu saimei un vērtībām, tā par Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" vēstīts Saeimas vietnē. Tikmēr vēsturnieks Gatis Krūmiņš norāda, ka šis ir Latvijas nozīmīgāko notikumu vēsturē vismazāk pētītais laiks un galvenokārt balstās uz cilvēku atmiņām, nevis izpēti, kas būtu nepieciešama.

ĪSUMĀ:

  • 21. augustā vēl nebija skaidrs, ka valsts apvērsums ir izgāzies.
  • 1990. gada 4. maijā atjaunot neatkarību "de facto" vēl nebija iespējams, jo visi varas resursi bija Maskavas rokās.
  • Ar šā likuma pieņemšanu tika noraidītas citas Latvijas Republikas valstiskuma attīstības alternatīvas – jaunas valsts veidošana, sarunas par sadarbības iespējām ar PSRS vai jauna savienības līguma slēgšana.
  • Vēsturnieks Gatis Krūmiņš skaidro, ka par notikumiem 1988.–1992. gadā no akadēmiskās pētniecības perspektīvas zinām vismazāk.
  • Vēsturnieks: "21. augusta lēmums par valstisko statusu bija loģiska reakcija tanī situācijā."

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot "par" un 13 – "pret", pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Tas ir Neatkarības deklarācijai pakārtots dokuments, ar kuru atcēla 1990. gada 4. maijā noteikto pārejas periodu un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību "de facto", aprakstā par Latvijas ceļu uz brīvību rakstīts parlamenta mājaslapā.

Likums tika pieņemts ārkārtas apstākļos

Konstitucionālo likumu Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma laikā, kad Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. OMON kaujinieki jau bija ieņēmuši Latvijas TV centru, Latvijas Radio namu, telefona centrāli un telegrāfa staciju, Iekšlietu ministriju, izdemolējuši Latvijas Tautas frontes mītni. Visā PSRS teritorijā bija ieviests ārkārtas stāvoklis.

1991.gada augusta puča dienas - laiks, kad atjaunoja Latvijas neatkarību
1991.gada augusta puča dienas - laiks, kad atjaunoja Latvijas neatkarību

"Pēdējais mēģinājums apturēt neatkarības atjaunošanas procesu un gāzt Latvijas Republikas likumīgo varu notika 19.–21.08.1991., kad virkne vadošu PSRS amatpersonu Maskavā sarīkoja pret Mihailu Gorbačovu vērstu puču," šāds vēsturisko notikumu apraksts atrodams Latvijas enciklopēdijā šķirklī par Latvijas neatkarības atjaunošanu. "Tā organizētājus Latvijā aktīvi aizstāvēja LKP un PSRS armija, draudot ar vardarbīgu valsts iestāžu pārņemšanu un amatpersonu arestiem."

21. augustā vēl nebija skaidrs, ka valsts apvērsums ir izgāzies. Tomēr Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti sapulcējās uz sēdi, sagatavoja un pieņēma Konstitucionālo likumu.

"Šajā politiski neskaidrajā un bīstamajā laikā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti spēja sapulcēties uz sēdi, sagatavot un pieņemt Konstitucionālo likumu. 1991. gada 21. augusta sēdē debates par Konstitucionālā likuma tekstu pārtrauca paziņojums, ka Augstākajai padomei tuvojas OMON bruņutransportieri. Šādos apstākļos Augstākās padomes deputāti turpināja apspriest Konstitucionālā likuma tekstu un nobalsoja par tā pieņemšanu," teikts Saeimas vietnē.

Konstitucionālais likums grozīja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas "de facto" procesu, atsakoties no 1990. gada 4. maija deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" noteiktā pārejas perioda. 1990. gada 4. maijā atjaunot Latvijas Republikas neatkarību "de facto" vēl nebija iespējams, jo visi finanšu, militārie un administratīvie varas resursi bija Maskavas rokās. Tobrīd nebija arī neatkarīgas valsts likumdošanas bāzes. "Soli pa solim – tāds bija vienīgais iespējamais Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļš," teikts publikācijā par 21. augustu.

Par piederību Rietumiem

"Visai drīz pučs izgāzās, bet jau pirms tam bija iesācies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas process," lasāms Latvijas enciklopēdijā. "Īsā laikā Latvijas neatkarību atzina lielākā daļa pasaules valstu. Pirmā ārvalsts, kas 22.08.1991. apstiprināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, bija Islandes Republika. 24.08.1991. Latvijas neatkarības atjaunošanu atzina Krievijas Federācija, 06.09.1991. – arī brūkošās PSRS Valsts padome."

1991. gada 21. augustā pieņemtais Konstitucionālais likums Latvijas vēsturē iezīmē ļoti skaidru izšķiršanos par neatkarību un piederību Rietumu valstu saimei un vērtībām.

Likums skaidri un precīzi apliecina Augstākās padomes nostāju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, pamatojoties uz valstiskās nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu. Tādējādi pēc ilgas atrašanās okupācijas varā atkal tika atjaunota mūsu neatkarība un suverenitāte, ko 1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi bija atzinusi bez jebkādiem ierobežojumiem.

Ar šā likuma pieņemšanu tika noraidītas citas Latvijas Republikas valstiskuma attīstības alternatīvas, piemēram, jaunas valsts veidošana, sarunas par sadarbības iespējām ar PSRS vai jauna savienības līguma slēgšana.

Latvijas vēstures periods, kas pētīts vismazāk

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš LSM.lv pastāstīja, ka no vēstures perspektīvas ir trīs nozīmīgi "lielie notikumi": valsts izveide (1917.–1921.), neatkarības zaudēšana (1939.–1940.) un  valstiskās neatkarības atjaunošana (1988.–1992.). "Ja salīdzinām izpētes līmeni par valsts dibināšanu un neatkarības zaudēšanu no vienas puses, bet neatkarības atjaunošanu no otras, ir jāsecina, ka

par notikumiem 1988.–1992. gadā tīri no akadēmiskās pētniecības perspektīvas zinām vismazāk.

Tam, kā Latvijas valdība, konkrēti politiķi rīkojās 1939.–1940. gadā, varam izsekot pa stundām, savukārt par notikumiem Trešās atmodas laikā ir tapuši vien nedaudzi akadēmiski pētījumi un pārsvarā mums ir jāpaļaujas uz memuāru literatūru, ko sarakstījuši paši dalībnieki. Bet cilvēka atmiņa, kā zināms, nav tas drošākais avots, īpaši, ja runa ir par notikumiem pirms vairākām desmitgadēm," skaidro vēsturnieks.

Līdz šim neatkarības atjaunošanas laika posms ir pētīts salīdzinoši epizodiski, un tās visbiežāk ir konkrētu pētnieku individuālas iniciatīvas. Skaidro Krūmiņš: "Augstvērtīgus darbus ir radījuši notikumu aktīvi līdzdalībnieki, piemēram, Tālavs Jundzis un Romualds Ražuks. Ir organizētas starptautiskas konferences, kas veltītas šim sarežģītajam un no pētniecības viedokļa interesantajam laikam. Tomēr – tās ir epizodes. Salīdzinoši daudz neatkarības atjaunošanas laika sociālekonomiskajiem aspektiem ir veltīts 2017. gadā iznākušajā Latvijas tautsaimniecības vēsturē, bet arī to drīzāk varētu raksturot kā labu pamatu turpmāk nepieciešamam padziļinātam darbam."

Būtu jāpēta Augstākās padomes darbs

Tēmas, kuras noteikti būtu padziļināti jāpēta, būtu saistītas ar Augstākās padomes (AP) darbu, uzskata vēsturnieks Gatis Krūmiņš. "Kā no PSRS laika pseidoparlamenta Augstākā padome kļuva par parlamentu, uz kuras lēmumu pamata Latvija atjaunoja savu neatkarību. Padomei bija jārisina virkne ļoti sarežģītu jautājumu – iesākās ekonomikas transformācija, bija strauji jāvirzās uz brīvo tirgu un jāsakārto īpašumtiesības. Privatizācija, agrārā reforma un citi jautājumi – mēs gandrīz neko nezinām par to, kādus lēmumus un kāpēc toreiz AP pieņēma," uzsver pētnieks. "Tur jāpēta komisiju protokoli, citi dokumenti. Tas ir fundamentāls darbs. Vēl interesanta tēma būtu politiskās un saimnieciskās elites transformācija.

Kā karjeras komunisti kļuva par profesionāliem politiķiem un uzņēmējiem. Cik lielā mērā mēs varam runāt par politiskās un saimnieciskās elites nomaiņu pēc neatkarības atjaunošanas?"

Konkrēti par 1991.gada augustu vēsturnieks piebilst, ka "augusta pučs Maskavā nāca tieši laikā", jo Latvijā bija novērojams zināms pagurums. "Barikāžu krīze bija pārvarēta, bet – ko darīt tālāk? Spilgtāk sāka parādīties ekonomiskās krīzes pazīmes, un nebija skaidrs, kā panākt vienošanos ar Maskavu un Gorbačovu par neatkarības atjaunošanu. Augusta pučs pavēra šādu iespēju – tagad vai nekad. 21. augusta lēmums par valstisko statusu bija loģiska reakcija tanī situācijā. Un skaidri parādīja visai pasaulei, ka tagad vairs nekāda kavēšanās ar mūsu neatkarības atzīšanu nav pieļaujama."

Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2022. gada 21. augustā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti