Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940. gada 13. augustā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vatikānu un 24. augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku.
Vatikāna un Latvijas valsts diplomātiskās attiecības
Rīgas bīskapijas atjaunošana, Vatikāna vēlme integrēt un aizsargāt katoļticīgos un Latvijas valsts iekšpolitikas un ārpolitikas mērķi sekmēja Latvijas un Vatikāna diplomātisko attiecību izveidi.
Padomju laikā attiecības tika pārtrauktas no padomju varas puses, bet iesaldētas – no Vatikāna puses. Tās atjaunojās līdz ar pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā pirms 25 gadiem, un tāpēc īpaši izceļama ir arī pāvesta Franciska gaidāmā vizīte valsts simtgadē.
Kopš 1940. gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos, lai gan savu pārstāvi nebija iespējams iecelt. Viens no vērtīgākajiem šo nepazaudēto saišu piemēriem bija Vatikāna Radio latviešu redakcija, kas vēstīja ne tikai vispārējās ziņas par baznīcu un pāvestu, bet arī par trimdas katoļu kopienas dzīvi un baznīcas stāvokli Latvijā.
1978. gada 16. oktobrī Romā notika konklāvs, un tā laikā kardināli par 264. pāvestu ievēlēja Karolu Vojtilu. Pieminot savu priekšteci Jāni Pāvilu I, kas pāvesta amatā bija mēnesi, Karols Vojtila pieņēma Jāņa Pāvila II vārdu. Latvijas Romas Katoļu Baznīcas kardināls Julijāns Vaivods, kurš konklāva laikā uzturējās Romā, savā dienasgrāmatā apraksta šo notikumu, izceldams faktu, ka pūlis, uzzinot, ka pāvests ir polis, sastinga, bet pats Vaivods esot pusbalsī kliedzis, pievērsdams apkārtējo uzmanību.
Padomju varai šis notikums radīja dziļu šoku.
Vaivods atcerējās, ka otrajā dienā pēc konklāva PSRS sūtnis Itālijā Rižovs esot viņu izsaucis uz pieņemšanu un licis skaidrot, ko viņš domājot par jauno pāvestu, uz ko viņš ar ironisku dzēlīgumu un zemtekstu atbildējis:
“Atbildēju, ka vismaz divu lietu dēļ es priecājos, ka, nākot audiencē pie pāvesta, man nebūs jālieto mirusī latīņu valoda, bet varēšu sarunāties poļu valodā… Un, otrkārt, priecājos, ka pāvests ievēlēts no kaimiņu zemes – un no demokrātiskas valsts. Tātad ne tikai Vispasaules politika ir pietuvojusies Maskavai, tagad Universālās Baznīcas galva tai ir tuvāk pienācis.”
20. gadsimta 70.-80. gadu pasaules politiskajos procesos Jānis Pāvils II bija visspilgtākā figūra, kas nenogurstoši cīnījās pret komunisma režīma īstenoto Austrumeiropas tautu apspiešanu. Rietumos pāvests Vojtila, kā viņu neformāli mēdza dēvēt, bija apspiestās Austrumeiropas liecinieks, bet Austrumeiropā – cerība, kas šī reģiona cilvēku intereses pilnībā attaisnoja, dažādiem politiskiem un diplomātiskiem paņēmieniem cīnīdamies pret komunistisko režīmu Eiropā.
20.gs. 80. gados eksistēja t.s. pret PSRS vērsts politiskais triumvirāts, kur viena persona bija gan, jāsaka, nevis vīrietis, kā tas bija ierasts Senās Romas politiskajā sistēmā, bet sieviete - Mārgareta Tečere, Ronalds Reigans un Jānis Pāvils II. Tajā laikā padomju totalitārais režīms sāka brukt ātri un pamatīgi. Toreiz brīvību un katoļticību mīlošie poļi ar savu izveidoto pretošanās kustību “Solidaritāte,” kuras idejiskais un politiskais mugurkauls bija Katoļu baznīca, komunistiskajam režīmam sarīkoja pamatīgu pretošanās paraugstundu, kas pasaulei nodemonstrēja šī režīma un PSRS nespēju apspiest cilvēku alkas pēc brīvības un tiesiskuma.
Vatikāna kūrijas prefekta Staņislava Dziviša vārdiem runājot: “Jānis Pāvils II deva nozīmīgu ieguldījumu Austrumeiropas tautu atbrīvošanā no totalitārā režīma jūga.”
Pats Jānis Pāvils II kļuva spilgtāko simbolu komunistiskā režīma nespējai tikt galā ar baznīcu un reliģiju.
Austrumeiropai parādījās savs aizstāvis, no kura PSRS specdienesti mēģināja ar atentāta palīdzību atbrīvoties, bet nesekmīgi.
KONTEKSTS
Pāvests Francisks Latviju apmeklēs, viesojoties visās trīs Baltijas valstīs laikā no 22. līdz 25. septembrim. Triju dienu laikā viņš ieradīsies arī Lietuvas pilsētās Viļņā un Kauņā, kā arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Latvijā pāvests piedalīsies ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, kā arī celebrēs Svēto Misi Aglonas bazilikā. Tāpat viņš tiksies ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, citām augstākajām valsts amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem.
