Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Kas ir zirnekļi? To dzīvesveids Latvijā

Zināmais nezināmajā

Roboti - glābēju palīgi

Vakcinācijas vēsture Latvijā un pasaulē

19. gadsimta argumenti pret vakcināciju: aizsargāšanās pret slimībām ir velnišķīga

Aktīvi pret vakcinēšanos tās pirmsākumos, 18. gadsimtā, iestājās tieši reliģiskas personas, kā, piemēram, mācītāji, kuri savus sekotājus aicināja nevakcinēties, jo to uzskatīja par velnišķīgu iejaukšanos jeb velna darbu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniece Inga Vigdorčika.

"Velna darbs" – tā vakcināciju dēvēja mācītāji

Kopš Edvards Dženners 1796. gadā atklāja vakcinācijas metodi, attieksme pret to ir bijusi divējāda. Kustība pret vakcinēšanos īpaši sarosījās 1853. gadā, kad Anglijā tā kļuva obligāta. Vecākiem, kuri nevakcinēja bērnus līdz trīs mēnešu vecumam, draudēja naudas sods vai pat brīvības atņemšana. 

“Tieši tanī brīdī sākās abu šo nometņu ļoti nopietna cīņa, kas ietvēra vairākas metodes, tostarp ļoti aktīvu propagandu, arī aģitāciju caur laikrakstiem, izmantojot dažādas metodes, piemēram, karikatūras, un notika arī diezgan spēcīga politiķu lobēšana, lai šie likumi tiktu atcelti vai pastiprināti,” atklāja Vigdorčika.

19. gadsimtā argumenti pret vakcinēšanos bija līdzīgi, kādi pastāv arī mūsdienās.

Teologi apgalvoja, ka slimību cilvēkam par grēkiem sūta Dievs un jebkurš mēģinājums aizsargāties ir velnišķīga darbība.

Tolaik izskanēja arī bažas, ka vakcinācija var radīt izmaiņas ķermenī. “Piemēram, ja melnās bakas tika uzveiktas ar govs baku palīdzību, kas ir to vieglāka forma, bieži argumentēja, ka, ja cilvēki vakcinēsies, tad viņiem uzaugs ragi, nagi. Karikatūrās zīmēja, kā no dažādām ķermeņa daļām spraucas laukā miniatūras govis,” piemēru minēja Vigdorčika, piebilstot, ka sākotnēji vakcinēšanās nebija pilnībā droša, un, ja to veica antisanitāros apstākļos, tas varēja izraisīt saslimšanu vai pat nāvi. 

“1870. gados Stokholmā bija ļoti populāra kustība pret vakcinēšanos un, kamēr ļoti daudzos Zviedrijas reģionos vakcinējās aptuveni 90% iedzīvotāju, Stokholma bija vienā no zemākajām vietām – aptuveni 40%. Stokholmā izcēlās ļoti liela melno baku epidēmija ar lielu upuru skaitu. Tanī brīdī iedzīvotāju attieksme mainījās, un aizsākās plaša vakcinēšanās, kas palīdzēja šo slimību uzvarēt,” par to, kā notikušais mainīja cilvēku attieksmi pret vakcinēšanos, pastāstīja Vigdorčika.

Šodien sabiedrība zaudējusi modrību

Lai gan salīdzinoši īsā laikā ar vakcīnu palīdzību izdevies apturēt virkni infekcijas slimību, kuras prasījušas simtiem miljonu cilvēku dzīvību, daļa sabiedrības joprojām tām neuzticas. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības nodaļas maģistra studiju programmas „Sabiedrības veselība" vadītāja, profesore Anita Villeruša norādīja, ka sabiedrība, nodzīvojot vairākas desmitgades nosacīti drošā vidē, sāk zaudēt savu modrību un uzskatīt, ka varbūt nevajag vakcinēties.

“Tas ir bīstams signāls un bīstama rīcība nākotnei,” teica profesore, norādot - Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka svarīgi panākt stabilu imunizēto cilvēku īpatsvaru.

Kolektīvā imunitāte iestājas, kad vakcinēti ir 90% sabiedrības, sacīja Villeruša.

Latvijā līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā saņēmuši 10,06% iedzīvotāju, liecina Nacionālās veselības dienesta dati.

“Sabiedrība, īpaši attīstītajās valstīs, līdz šai pandēmijai nebija piedzīvojusi plašas infekcijas izplatības epizodes. Vairāk nostrādā bailes no šīs vakcīnas, no tās blakusefektiem, kuri tiek pārspīlēti, hiperbolizēti un dažādi diskutēti sociālajā telpā,” sacīja Villeruša, atzīstot, ka sabiedrības viedoklis bieži balstās maldinošā informācijā.

Speciālistes norādīja, ka ir svarīga sabiedrības izglītošana spēt atšķirt viltus ziņas no tādām, kas balstītas uz pierādījumiem, uzklausīt profesionāļu argumentus un padomus, kā arī pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā uz savu un apkārtējo veselību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt