18. septembrī aicina uz populārzinātnisku lekciju «Kas bija Latvija jaunlatviešiem?»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Līdz ar rudens iestāšanos Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) reizi mēnesī atsāk Vēlo otrdienu pasākumu rīkošanu.18. septembrī plkst. 18.00 interesenti aicināti uz Latvijas Universitātes profesores, vēstures doktores Vitas Zelčes populārzinātnisku lekciju, kas tematiski saistīta ar 68 Latvijas muzeju kopizstādi “Latvijas gadsimts”. Ieeja – bez maksas.

Izstādē izsekots Latvijas vārda jēgai un spēkam dažādu paaudžu dzīvēs, sākot jau ar pirmajiem valstiskuma idejas aizmetņiem, informēja LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.

19. gadsimtā Latvijas teritorija atradās Krievijas impērijas sastāvā un bija sadalīta trijās provincēs jeb guberņās. Pirmie Latvijas idejas veidotāji bija jaunlatvieši – latviešu studentu grupa, kas ap 1855. gadu skolojās Tērbatas universitātē. Eiropā virmojošo nacionālisma ideju ietekmē studenti attīstīja domu par to, ka pašiem latviešiem jākopj sava valoda, kultūra un izglītība. Līdz 19. gadsimta beigām jēdziens “būt latvietim” pārtapa piederībā nācijai ar noteiktu pašapziņu, politisko redzējumu un mērķiem, savu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Latviešu vidū nostiprinājās priekšstats par kopīgo zemi – Latviju. 80. gados Rīgas Latviešu biedrība pat aicināja apvienot Kurzemes un Vidzemes guberņas latviešu apdzīvoto daļu vienā teritorijā ar centru Rīgā.

Jura Alunāna portrets, reprodukcija no “Dorpatensis Fraternitas Academica” grupas fotogrāfijas.
Jura Alunāna portrets, reprodukcija no “Dorpatensis Fraternitas Academica” grupas fotogrāfijas.

Bet kāds Latvijas ideāls pastāvēja latviešu nacionālās kustības aizsācēju – jaunlatviešu vidū? Kā 19. gs. vidū veidojās tālaika topošās latviešu inteliģences, Kurzemes un Vidzemes guberņu zemnieku atvašu, latviešu nācijas ideja, kas arī ir pamatā Latvijas valstiskumam? Ko saprata ar jauno Latviju, kas tajā tika iekļauts un kas – nē? Kādi bija sākotnējie latviešu kopējās darbības mērķi un ideāli? Kā un cik bieži tika domāts un rakstīts par visus latviešus aptverošiem kopējiem interešu jautājumiem? Kad un kā Latvija kā latviešu apdzīvotā zeme kļuva par pašsaprotamu telpas un piederības izpratni? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem tiks meklētas lekcijā “Kas bija Latvija jaunlatviešiem?”.

Izstāde “Latvijas gadsimts” ir vērienīgākais muzeju nozares sadarbības projekts un viens no Latvijas valsts simtgades programmas centrālajiem notikumiem. Tās izveidē iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Izstādes dizainu veidojis starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E. Līdzās vēsturiskiem priekšmetiem izstādi papildina daudzveidīgs digitālais saturs. Izstāde aplūkojama arī, izmantojot audiogida iespējas latviešu, krievu un angļu valodā. Pieejams izstādes katalogs un speciāli bērniem izstrādāts izstādes ceļvedis “Soli pa solim”.

Nākamās Vēlo otrdienu lekcijas izstādē “”Latvijas gadsimts” paredzētas 30. oktobrī un 11. decembrī plkst. 18.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti