"Līdzīgs onkulim Oskaram!" esot teikusi Kinoakadēmijas izpildsekretāre Mārgareta Herrika, kad 1931. gadā pirmo reizi ieraudzījusi ikgadējās Amerikas Kinoakadēmijas balvas statueti – "art deco" stila varoņa figūru ar zobenu. Otra versija piešķir "Oskara" krustmātes godu divkārtējai šīs balvas laureātei, kinoaktrisei Betijai Deivisai, kurai zeltotais tēls esot atgādinājis viņas pirmo vīru – pūtēju orķestra vadītāju Hermonu Oskaru Nelsonu. Šā vai tā, bet vārds publikai iepatikās, un šodien visā pasaulē Amerikas Kinoakadēmijas ikgadējo nopelnu balvu pazīst kā "Oskaru". Metālmākslinieka Aleksa Smita darināto apzeltīto bronzas figūru laimīgie laureāti pirmo reizi turēja rokās Holivudā 1929. gada 16. maijā.
Pagājušā gadsimta otrajā desmitgadē amerikāņu kino profesionāļi atklāja sev Holivudu – jauku miestiņu Losandželosas pievārtē ar patīkamu ainavu, maigu klimatu un, kas vissvarīgāk – apskaužami lielu saulaino dienu skaitu gadā.
Šeit koncentrējās Savienoto Valstu kinoindustrija, un pēc Pirmā pasaules kara, kad Eiropai bija liela vēlme pēc atvieglojošas izklaides, bet kara seku dēļ nebija vajadzīgo iespēju to pietiekamā daudzumā saražot, pilsētiņa Kalifornijā kļuva par "sapņu fabriku" un "pasaules kino Meku".
Jaunu paātrinājumu piešķīra skaņu filmu parādīšanās 1927. gadā, un šajā pašā gadā kino nozares profesionāļi nolēma izveidot institūciju izcilāko kinomākslas sasniegumu novērtēšanai un atzīmēšanai. Tā tapa Amerikas Kinomākslas un kino zinātnes akadēmija, kuras balva kļuvusi par pasaulē zināmāko kino apbalvojumu. Par lielāko daļu nomināciju balso visi akadēmijas locekļi, skaitā gandrīz 5800. Viņu aptaujas process pats par sevi ir vesels biznesa projekts, kas nu jau daudzus gadus tiek uzticēts auditoru firmai "PriceWaterhouseCoopers".
1929. gadā par labāko iepriekšējās sezonas filmu tiek atzīta režisora Viljama Velmana un studijas "Paramount Pictures" mēmā lenta "Spārni".
No mūslaiku kinoskatītājiem zināmākiem vārdiem šai pirmajā reizē minams ja nu vienīgi "Speciālās balvas" ieguvējs Čārlzs Čaplins par filmu "Cirks".
Laika gaitā "Oskara" nominācijas diezgan krietni mainījušās. Protams, nozīmīgākās – izcilākā filma, izcilākais režisors, aktrise, aktieris – saglabājušās kopš pirmsākumiem, tomēr tikai trīsdesmitajos gados tika ieviestas nominācijas otrā plāna aktieriem, filmas mūzikai, montāžas režijai, vizuālo specefektu meistariem, izcilākajai animācijas filmai; četrdesmitajos gados sāka apbalvot arī dokumentālās filmas, tikai 1981. gadā "Oskaru" pirmo reizi piešķīra labākajam grima māksliniekam.
Balva tikusi arī ne mazums kritizēta par neobjektivitāti – par uzķeršanos uz studiju tirgvedības āķa, par neproporcionāli lielu nomināciju skaitu konkrētiem filmu žanriem (piemēram, vēsturiski episkām lentām, biogrāfiskām drāmām, ģimenes melodrāmām), par balvu piešķiršanu aktieriem ne konkrētās lomas, bet viņu vispārējās reputācijas dēļ. Tomēr, par spīti visiem iebildumiem, "Oskara" pasniegšana ir un paliek kinoindustrijas spilgtākā ikgadējā intriga, kura pulcē pie televizoru ekrāniem miljonus.
