Viena no izstādēm skatāma Valmieras Valsts ģimnāzijas izstāžu zālē un tās autors ir Zemessardzes kājnieku bataljona Veterānu apvienības priekšnieks Jānis Bahmanis.
“Tajā laikā Latvija vēl nebija īsti nostiprinājusies, bet bija ideja par nacionālo karogu un nacionālajām krāsām. Zēni un meitenes šuva karodziņus un veidoja krūšu zīmes,” stāsta Zemessargu veterānu apvienības priekšnieks Jānis Bahmanis.
Jāņa Eduarda Lapiņa projektēto Latvijas nacionālo karogu, 1916. gadā izšuva Valmierā. Tas idejiski cēlies no Atskaņu hronikām, kur jau 13.gadsimtā minēts, ka kareivji kaujā devušies ar paceltu sarkanbaltu karogu, un šī ideja dzīvo arī šodien, kad šādu karogu valsts svētku laikā izkaram pie katras mājas.
Atskaņu hronika kāda rindā ir ļoti konkrēti pateikts, ka vīri no Cēsīm devās uz Rīgu un paņēmuši līdz bija karogu ar sarkanu svītru pa vidu, iespējams, ka tas bija sarkanbaltsarkanais karogs, uzsver novadpētniece un vēstures skolotāja Ineta Amoliņa.
Ar Latvijas karoga tapšanu lielākoties saistās mākslinieks Ansis Cīrulis, kurš 1917.gadā piedāvāja idejas valsts karogam, tomēr jāatminas arī tas, kur šīs idejas radušās.
“Zemessargu veterānu apvienības priekšnieks Jānis Lapiņš, teiksim, kad vēl vispār nebija Latvijas, sapņoja – kaut mēs varētu sakrāt tik daudz naudas un nopirkt vienu apriņķi, kuru saukt par dzimteni. Nu, sapņotājs, bet, redziet, viņš gāja ar to ideju tālāk un viss notika,” norāda Bahmanis.
Par to, kur tad ir īstā Latvijas karoga dzimtene gan laiku pa laikam strīdas gan Valmierā, gan Cēsīs, tomēr šeit jāatceras, ka karogs tomēr ir simbols visai Latvijai un latviešu tautai.
