Panorāma

Vai pazudīs fotoradari?

Panorāma

Ukraina cer uz Latvijas atbalstu starptautiskajā arēnā

100 gadu kopš Bermontiādes

100 gadus kopš Bermontiādes Kara muzejā piemin ar īpašu izstādi

Kauja, pēc kuras Latvijas vārds nonāca Rietumeiropas valstu laikrakstos un līdz ar to – arī šo valstu iedzīvotāju redzeslokā. Bermontiāde. Kopš šī viena no Latvijas Brīvības cīņu nozīmīgākajiem posmiem pagājuši tieši simt gadi, un, lai izceltu nozīmīgo sabiedroto spēku lomu šajā Latvijas vēstures posmā, Kara muzejā atklāta izstāde.

Līdz laikam, kad pirmo reizi franču avīze rakstīja par tolaik Eiropā vēl nezināmo jauno valsti Latviju, latvieši franciski gan mēdza runāt, bet varenajā rietumvalstī par pēc Pirmā pasaules kara beigām dzimušajām Baltijas valstīm dzirdējis bija vien retais.

“Par kauju pret Bermontu Rīgā laikraksti rakstīja vairākas nedēļas, un Francijas sabiedrība saprata – ā, ir tāda valsts – Latvija, un – kas ir vēl svarīgāk – tās iedzīvotāji atbalsta savus vadoņus un grib kļūt neatkarīgi. Tādēļ pēc cīņas pret Bermontu Latvija ieguva nozīmīgu lomu uz Eiropas politiskās skatuves un, lai arī atzīšana nāca tikai vēlāk, jau no 1919. gada Francijas diplomātiem bija skaidrs, ka ir tāda latviešu tauta, kas vēlas būt neatkarīga,” stāstīja Francijas vēsturnieks Žiljēns Gelēns.

Lai stāstītu par sabiedroto spēku un konkrēti Francijas devumu Latvijas neatkarības nostiprināšanā, Kara muzejā atvērta izstāde. Tajā apskatāma arī pirmā Francijā izdotā grāmata par Latviju. Tā iznāca 1917. gadā ar nosaukumu ''Latvieši – maza, ciešanām lemta tauta''.

Lai ciešanas pārmaiņus zem vienas vai otras lielvaras papēža tomēr nebūtu mūžīgas, citu lielvalstu – konkrēti Anglijas, Francijas un ASV – atbalsts Latvijai bija ļoti būtisks.

“Latvijas pagaidu valdība liek uz viņiem ļoti lielas cerības, un patiesībā šīs cerības lielā mērā attaisnojas, jo šī sniegtā palīdzība varbūt nav izšķiroša, bet ir ļoti nozīmīga uzvarā pār Bermonta spēkiem, arī Strazdumuižas pamiera panākšanā, agrāk nedaudz vasarā vācu karaspēka izvešanas jautājumā, pēc tam Latvijas karaspēka formēšanā, Zemgales divīziju franči tieši veido un tā tālāk,” stāstīja vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons.

Bet kāpēc vienai no Eiropas lielvarām bija būtiski atbalstīt jaunizveidotās Baltijas valstis?

“Francijai tas bija svarīgi, jo tai bija nepieciešams stabilizēt situāciju Austrumeiropā. Jaunas neatkarīgas valstis Austrumeiropā novērstu vācu imperiālisma atdzimšanu un  atbalstītu arī cīņā pret boļševistisko Krieviju. Latvija bija domāta kā sargs, kas atbalstītu Francijas politiku,” skaidroja Gelēns.

Savukārt Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka “sabiedrotie, kas bija uzvarējuši Eiropā vai Eiropas rietumu daļā, bija spiesti iejaukties arī šeit, lai šo uzvaru, kas bija iegūta rietumos, nezaudētu Eiropas austrumu daļā”.

Ar Levita uzrunu tika atklāta arī konference par Latvijas un Francijas attiecību veidošanos pēc Pirmā pasaules kara.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti