10 baušļi tūristiem. Ieskats «Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam»

 

 

 

Un tie ir:

1. Neceļojiet uz ārzemēm, pirms jūs nepazīstiet skaistāko valsti pasaulē – savu dzimteni;
2. Kad jūs ceļojiet uz ārzemēm, tad neaizmirstiet, ka jums tur jāuzvedas tā, lai dzimtene varētu lepoties ar jūsu uzvešanos ārzemēs. Neaizmirstiet, ka ārzemēs bieži vien spriež par visu tautu, raugoties pēc atsevišķas personas uzvešanās.
3. Pirms došanās ceļā uz kādu valsti, iepazīstieties ar literatūru par to, lai jūs neceļotu pa to kā akls. Lasiet šīs zemes beletristiku, lai viņa kļūtu jums tuva.
4. Mēģiniet iepazīties ar šo valsti arī tādā gadījumā, kad jūs viņā uzturaties tikai īsu brīdi. Mēģiniet iepazīties ar dzīvi, bet necenšaties vienīgi labi paēst un padzert.
5. Kaut jūs arī ceļotu grupā, tomēr papūlieties iemācīties ejošākās apceļojamās valsts valodas frāzes. Tās jums var labi noderēt.
6. Cenšaties visur ārzemēs izturēties patīkami un nebūt par apgrūtinājumu. Piemērojieties apceļojamās valsts paražām. Anglijā neesiet par skaļiem, bet dievbijīgās valstīs atturaties no baznīcu ceremoniju kritizēšanas.
7. Neceļojiet vienīgi tur, kur ceļot ir modē.
8. Neceļojiet snobisma dēļ, bet lai kaut ko mācītos.
9. Kad esiet ārzemēs, tad necildiniet pārmērīgi visu, ko tur redzat. Pārdomājiet, vai arī dzimtenē nav kaut kas tāds, ko vērts cildināt. Esiet kritiski, bet taisnīgi.
10. Neceļojiet uz valstīm, kurās jūs neieredz.

Kalendārs iznāca 10 gadus

''Mājturības un ārstniecības kalendārs'' izdots A. Raņķa grāmatu tirgotavas apgādā Rīgā. Kalendārs izdots 10 gadus – 1930.-1939. gadam, un tā cena bija viens lats. Sākot ar 1936. gadu tā  nosaukums: "Mājturības kalendārs".

 

Kalendārs laists klajā laikā, kad turīgākas pilsētu un lauku mājsaimnieces pievērsa lielāku uzmanību sadzīves kultūrai un ērtībām.  Kalendārā, kā ierasts, kalendārijs, Mēness un Saules aptumšošanās laiki, vārda dienas, svinamdienas, ebreju svētki, svari un mēri, tirgu saraksti, takse pasta sūtījumiem un iekšzemes  telegrammām.

Šis kalendārs gāja līdzi laikam, un tajā publicēti radiofona un telefona lietošanas noteikumi un takse, noteikumi dzelzceļu pārbrauktuvju un pāreju lietotājiem, un arī tas, kas jāzina par satiksmes kārtību. 

Kalendāra pielikumos publicētas ievērojamu cilvēku prātulas jeb domu graudi, literāri darbi, dažādas receptes, sniegti padomi mājsaimniecībā, uzvedības kultūrā un skaistumkopšanā.

Pievērsta arī uzmanība veselīgam dzīves veidam: kā rūdīt miesu, kādi vitamīni un barības vielas ir noderīgi, kas ir veselīgs uzturs un kādi ēdieni lietojami pie dažāda veselības stāvokļa. Reklamēti skaistuma kopšanas līdzekļi.

Vairāk par izdevēju 

• Raņķis Augusts Jēkabs (dzimis 1875. gadā Babītes pagastā, Rīgas apriņķī, miris 1937. gadā Rīgā) – grāmatu izdevējs un tirgotājs, sabiedrisks darbinieks, liecina LNB datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam".

Mācījies pagastskolā un draudzes skolā. Kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī  piedalījies Latvijas Valsts proklamēšanā.

Pirmo grāmatu veikalu Rīgā atvēris 1906. gadā. 1908.-1910. gadā Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības valdes rakstvedis. Kā grāmatu tirgotājs bieži ignorējis biedrības noteiktos cenu regulēšanas noteikumus.

Līdz 1918. gadam Raņķis apgādājis apmēram 30 grāmatu. Nozīmīgākie Izdevumi: J. Asara "Kopoti raksti" (1–4, 1910.–1912. gadā; par 4. sējumu sodīts ar 4 mēnešiem apcietinājumā, un konfiscētie eksemplāri iznīcināti), Plūdoņa "Rekviēms" (1912, pirmpublikācija grāmatā), H. Asara "Rokas grāmata atklātības darbiniekiem" (1913, 1914). 

1920.–1930. gados Raņķis izdevis vairāk nekā 80 grāmatu.

 

Pirmo reizi LSM.lv raksts publicēts 2019. gada 16. maijā.