Un tie ir (saglabāta oriģinālrakstība):
- Tev būs savas puķes mīlēt un gādāt, ka viņām labi klātos, ka tās labi varētu augt un krāšņi ziedēt tavā dārzā un dzīvoklī.
- Tev nebūs puķu kopēja vārdu nelietīgi valkāt.
- Tev būs puķu kopšanu mācīties no derīgiem rakstiem un priekšlasījumiem, bet visvairāk tieši no pašām puķēm, vērojot, kas tām patīk un kas ne, kas tām dara labu, kas ļaunu.
- Tev būs sevišķā godā turēt vecās, lielās podu puķes, kuras varbūt ar tevi reizē uzaugušas, vai tev stādītas tavā pirmajā pasaules gaismas ieraudzīšanas dienā.
- Tev nebūs savas podu puķes nelaikā nokaut, nebūs tās vārdzināt, zinot vai nezinot tām ļaunu darīt, jo viņas ir tādas pat dzīvas būtnes kā mēs paši.
- Tev nebūs pārkāpt dabīgo puķu radīšanas likumu: ar dabu viss, pret dabu nekas! Mākslīga puķu ieaudzēšana ir tas pats, kas mākslīga tavu iegribu apmierināšana, tā ātri izšķiež iedzimto enerģiju un dabīgos spēkus.
- Tev nebūs laupīt puķēm dzīves priekus, bet palīdzēt tām augt, ziedēt un vairoties, jo tas ir viņu dzīves uzdevums.
- Tev nebūs nepatiesību stāstīt citiem par puķu kopšanu, bet pareizi aizrādīt, kas kurā vietā un kādos apstākļos jādara.
- Tev būs palīdzēt taviem tuvākiem draugiem – mēmajām puķītēm – cīnīties pret viņu ienaidniekiem, kuri traucē viņu dzīvi un darbību.
- Tev nebūs iekārot no savām podu puķēm nelaikā augšanu un ziedēšanu, bet gaidīt ar pacietību un sargāt tās no veltīgiem un priekšlaicīgiem uzbudinājumiem un ziemas miera traucējumiem.
Vairāk par kalendāru:
"Saimniecības un veselības kalendārs" bija "Jaunako Siņu" ("Jaunāko Ziņu") spiestuves izdevums, iznāca 1929.-1935. gadā agronomes Lidijas Kārkliņas redakcijā.
Nosaukums "Saimniecības un veselības kalendārs ar mājturības un ārstniecības rakstiem" kalendāram pastāvēja līdz 1935. gadam. Ar nākamo 1936. gadu kalendārs saucās "Jaunāko ziņu" gadskārtējais saimniecības kalendārs".
Mainījās kalendāra izdevēja nosaukums. Kalendāru 1939.-1940. gadam izdeva Emīlijas Benjamiņas rakstāmlietu lieltirgotava.
Tādejādi pasvītrots, kas bija ne tikai izdevējs, bet arī īpašnieks. Kalendāra pēdējais laidiens bija 1940. gadam, jo mainījās vara un valsts iekārta.
Kalendārs sākās kā ierasts: kalendārijs, vārdu dienas, Saules un Mēness ceļš, svētku dienas Latvijā, mednieku un zvejnieku kalendārs – kad, ko var medīt un zvejot, mēri un svari virtuvē, tirgi dažādās vietās un reklāmas.
Kā liecina nosaukums, kalendāru pielikumos publicēti raksti par praktiskiem un saimnieciskiem darbiem, jaunievedumiem mājsaimniecības piederumu jomā, padomi budžeta organizēšanā, raksturotas slimības, to atpazīšana un ārstēšana.
Doti padomi fiziskās formas uzturēšanā, skaistumkopšanā, stāstīts par jaunākajām modes tendencēm.
Šajā kalendārā raksti publicēti ar attēliem, lai labāk izprotams ir rakstu saturs: kā vingrojumi izpildāmi, kā izskatās un kā lietojami aprakstītie mājsaimniecības piederumi. Ļoti niecīga kalendāra daļa veltīta daiļliteratūrai. Galvenais akcents – pareiza saimniekošana un veselīgs dzīvesveids.
Materiāls LSM.lv pirmo reizi publicēts 2019. gada 2. jūnijā.
