"Atālmauļas" ikvienu sagaida novembra pieklusinātās krāsās. No brīža, kad te pasauli ieraudzīja puisēns, kuram deva vārdu Mārtiņš, un spēcīgās senās kuršu ķoniņu Peniķu dzimtas saknes, pagājuši 150 gadu. "Atālmauļās" joprojām saimnieko Peniķu dzimta, tik nu viena ēkas daļa atvēlēta muzejam, kurā vieta ir ne tikai kuršu ķoniņu pētniecībai, bet mājās ir pārnācis arī Mārtiņš.
Viņš ģimenē bija ceturtais bērns, mājas nemantoja, bet pasaulē aizgāja savu ceļu – militāro, kļūstot par ievērojamu neatkarīgās Latvijas augstāko virsnieku un vienu no visu laiku ievērojamākajiem latviešu militārās vēstures speciālistiem.
Latvija nebūtu brīva, ja par to necīnītos, uzsvēra kuršu ķoniņu vēstures pētniece un "Atālmauļu" saimniece Inita Peniķe.
"Vai tā ir mutiska cīņa, vai militāra cīņa, bet tā vienmēr būs diplomātiska cīņa, tā vienmēr būs cīņa par Latviju. Ģenerālis Peniķis ir 50% no tās Latvijas brīvības, jāsaka tā," uzsvēra "Atālmauļu" saimniece.
Kāds bija 19. gadsimts un 20. gadsimta sākums, kā veidojās latviešu karavīrs, kurš kaujas prasmes ieguva Krievijas impērijā, bet pēc tam tās ar pavisam citu motivāciju varēja likt lietā Latvijas neatkarības nosargāšanā, ar saviem pētījumiem dalījās vēsturnieks un Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons.
"Peniķis neapšaubāmi šīs grupas cilvēks, kurš tieši piedalījās, pie tam, vadošos amatos, Latvijas neatkarības izcīnīšanā Neatkarības karā," uzsvēra Jēkabsons. "Būdams divīzijas komandieris, pēc tam bija armijas komandieris, ilgstoši bija vadošos posteņos. Šādi cilvēki karavīri katrai neatkarīgai valstij 20. gadsimtā bijuši nepieciešami, un arī mūsdienās vēl ir."
Mārtiņa Peniķa 150 gadu atzīmēšanas pasākums kopā saveda gan dažādus vēstures interesentus, gan kuršu ķoniņu pēctečus.
"Protams, tas ir viens no zināmākajiem Peniķiem, bet jebkurš Peniķis, kas ir no šejienes nācis, ir ar to dižciltīgumu iekšā," sacīja Peniķu dzimtas pēctece Inese Bogdanova. "Jo viņi visi, arī mūsu senči, cīnījās par savām tiesībām vairāku simtu garu gadu garumā, un tas ir ļoti būtiski, īpaši aspektā uz šo laiku, kas šobrīd notiek pasaulē."
Dzimtas pēcteči par Mārtiņu Peniķi glabā dažādus stāstus, piemēram, brāļa meita Alīse Tomsone par to, ka ģenerālis karos vairākkārt ievainots un kontuzēts, sacījusi: smagi ievainots krūtīs, kur palikusi rēta kā Lāčplēša krusts. Militārās karjeras laikā Mārtiņš Peniķis saņēmis daudz apbalvojumu, arī 3. un 2. šķiras Lāčplēša Kara ordeņus.
