Sesavas baznīcai, kas atrodas Elejas pagastā, ir sena vēsture. Pirmo baznīcu šeit pavēlēja celt Kurzemes hercogs Gothards Ketlers. Tā bija no koka. 1633. gadā uzcēla mūra ēku. Un te sākas plāksnes stāsts. Pilnīgi iespējams, ka altāra daļā līdz ar kokā grieztiem, krāsotiem un zeltītiem tēliem – Kristu pie krusta, Mariju un eņģeļiem, atradās arī koka plāksne, uz kuras ar zeltītiem burtiem rakstīti Bībeles panti. Un tieši šeit, baznīcas tornī, šo plāksni atrada. Divus dēļus restauratoram iedeva draudzes locekļi ar lūgumu – paskaties, kas tur īsti ir? Tā bija kā izrauta no kā daudz lielāka.
"Gribēdams to ar zāģi tik šķībi nevar izzāģēt. Tas noticis ātri, uzticēts kādiem, kas īsti neprata. Izzāģēts pats vērtīgākais no tā lielā ansambļa. Liepas koks, no kā parasti izgatavoja altārus, ir mīksts materiāls, ļaujas," stāstīja Pilenieks.
Uzraksts nebija salasāms. "Šeit viss bija zudis no tās augšas. Pelējums tās lapas bija saēdis. Un tad caur pauspapīru, pārzīmēju visu, ko varēju. Un mēģināju rekonstruēt klāt."
Sākās filigrāns darbs, mēģinot saprast, kurš burts ir zudis un reizē detektīva darbs, meklējot attiecīgo Bībeles pantu. Meklējot seno rakstību, restaurators Rīgas Jēzus baznīcas bibliotēkā uzgāja tikpat senu Bībeli.
"Es paņēmu šo Bībeli, 300 gadi pagājuši, un tu turi Bībeli un atrodi tieši to pantu, tieši tādus burtus, un, iespējams, to turējis rokā mākslinieks, kas to gleznojis. Un tad gan es gāju mājās un man bija tāds iekšējs "Jā! Būs!". Milzīgs iekšējs prieks," stāstīja restaurators.
Viņam plāksnes atjaunošana prasīja gadu. "Nekādu liecību, nekādu pierādījumu, tas restauratoram ir tas darbs, kā tas varēja būt. Kā tas varēja likties kopā. Tas ir labs stāsts, atdzīvojas, deva jaunu elpu šai baznīcai. Vecāks vēl par baznīcu."
Sesavas draudze agrāk bija viena no lielākajām draudzēm. Šeit kristīts Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Pie baznīcas esošajā kapsētā redzams arī Mēdemu dzimtas ģerbonis. Tas novietots pie kapenēm. Un arī šeit būtu darbs restauratoriem.
Bet Lieldienu dievkalpojumā visu skati atkal vērsies uz plāksni. Pateicoties vienam ļoti neatlaidīgam restauratoram un daudziem viņa palīgiem, izglābtais vēstījums atgriezies Sesavā.
"Tā ir senā vācu gotu valoda, es to nelasīšu un neuzdrošināšos, bet varu latviešu valodā: un kā Mozus čūsku paaugstināja tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam cilvēka dēlam. Lai ikviens, kas tic, viņā iegūtu mūžīgo dzīvību (..)."
