80 gadus vecais plostnieks Kārlis Ļubins vēlējās pierādīt, ka Kurzemē var atjaunot seno plostu veidošanas tradīciju. Ideja palaist plostu Bārtas upē viņam bijusi jau pirms kādiem četriem gadiem, bet to īstenot traucējuši dažādi apstākļi. Viņš vēl atceras, kā pirmo reizi kāpis uz plosta, būdams mazs zēns tālajā 1953. gadā. Viņš tolaik mācījies 2. klasē.
"Tā kā mana māja bija pašā upes krastā, visu, kas notika upē, es redzēju no saullēkta līdz saullēktam," stāstīja Kārlis.
"Es nevarēju iedomāties, ka pēc 70 gadiem man būs lemts vēlreiz uzkāpt uz plosta. Šodien tas ir piepildījies."
Dienvidkurzemes tūrisma centra pārstāvis Raimonds Reinis norādīja, ka par plostnieku tradīcijām novadā saglabājušās daudzas liecības, tostarp vecais plostnieku dambis, plostnieku ciems un plostnieku kapi. "Tā bija tāda vēsturiski spilgta lieta. Un tad mums kopā ar sadarbības partneriem un entuziastiem radās traka ideja, ka šīs tradīcijas ir jāatjauno. Ķērāmies klāt pie darba. Izveidojām komandu," par Bārtas plostnieku svētku rašanos pastāstīja Reinis. Viens no galvenajiem sadarbības partneriem bija uzņēmums "Latvijas Valsts meži", kas nāca talkā ar materiālu par to, kāda kādreiz bijusi mežrūpniecība.
Bārtas plostnieki bija īpaši gatavojušies šim notikumam un amatu devušies mācīties pie Gaujas plostniekiem. Apgūt prasmes, kā pareizi siet plostus, prasījis daudz laika un pūļu. Jāprot arī izvēlēties pareizos materiālus. Derot sausas egles un priedes, jo tām ir laba celtspēja. Pats plosts tiek veidots no atsevišķām daļām, ko sauc par plēnēm.
Plostnieks Guntis Rolis pastāstīja, ka plostu izgatavot neesot grūti, bet ir jāzina, kā to darīt. "Ja mēs nebūtu bijuši Strenčos, Gaujā, tad mēs noteikti nebūtu uzņēmušies šo lietu," viņš stāstīja.
Rīkotāji atzīst, ka interese bijusi liela, un viņi cer turpināt šo tradīciju un svētkus arī nākamgad, lai raisītu sabiedrības un jaunatnes interesi par dabu, upēm un plostošanu.
