Divi lielākie bruņukuģi jūrniecības vēsturē tika uzbūvēti Japānā Otrā pasaules kara sākumā. Tie bija līnijkuģi "Jamato" un "Musasi" – milzeņi ar 72 000 tonnāžu. Galvenie 46 centimetru kalibra lielgabali varēja šaut līdz 42 kilometru attālumam. Šiem kuģiem bija jākaldina Japānas impērijas jūras varenība, jāpanāk pārsvars pār britu un amerikāņu flotēm briestošajā cīņā par Kluso okeānu. "Jamato" kļuva par impēriskās propagandas īpašu mīluli. Mūsu ēras 3. gadsimtā jamato cilts radīja pirmo Japānas valsti un veidoja japāņu nācijas kodolu, un nosaukums piešķīra līnijkuģim īpašu simbolisku statusu.
Daudzi japāņi patiesi ticēja, ka tikmēr, kamēr uz ūdens turas "Jamato", impērija paliks neuzvarēta.
"Jamato" tika nolaists ūdenī 1937. gada 4. novembrī, bet pilnīgi aprīkots un nokomplektēts savu regulāro dienestu uzsāka 1941. gada decembrī. Zīmīgi, ka reālā kaujas darbībā tas piedalījās visai maz. Vienu gadu, no 1942. gada februāra līdz 1943. gada februārim, līnijkuģis bija japāņu Apvienotās flotes komandiera admirāļa Jamamoto flagmanis. Vēlāk lielās kravnesības un labās pretgaisa aizsardzības dēļ kuģi izmantoja kā militāro transportu, un vienā no šādām operācijām 1943. gada beigās kuģim trāpīja amerikāņu zemūdenes izšauta torpēda, tomēr ar to bija daudz par maz, lai izsistu no ierindas tādu monstru kā "Jamato".
Vienīgā reize, kad līnijkuģa varenie lielgabali apšaudīja pretinieku, bija Leites līča kaujas laikā Filipīnu jūrā 1944. gada oktobrī, kad kuģis bija japāņu spēku Centrālās vienības komandiera viceadmirāļa Kuritas flagmanis. Kuritas vienība, kurā bez "Jamato" bija vēl seši smagie kreiseri, divi vieglie kreiseri un 11 eskadras mīnu kuģi, uzbruka amerikāņu flotes operatīvajai grupai, kurā ietilpa seši mazizmēra aviācijas bāzes kuģi un septiņi eskadras mīnu kuģi, kuri sedza amerikāņu desanta izsēdināšanu Leites salā. Ugunsjaudas ziņā japāņiem bija daudzkārtējs pārsvars, un, ja admirālis Kurita rīkotos apņēmīgāk, sekas amerikāņiem varētu būt ļoti smagas. Amerikāņu kontradmirāļa Sprega vienīgais trumpis bija aviācija, un tā arī glāba situāciju – intensīvi uzlidojot, pilotiem izdevās nogremdēt trīs japāņu smagos kreiserus un vēl trīs nopietni bojāt. Admirālis Kurita nosprieda, ka sastapies ar galveno amerikāņu aviācijas bāzes kuģu vienību, kuras eskortā jābūt arī smagajiem kreiseriem, un viņš deva pavēli atkāpties. Starp citu, citā vērienīgās Leites līča kaujas epizodē tika nogremdēts "Jamato" līdzinieks līnijkuģis "Musasi".
"Jamato" pēdējais kuģojums pienāca 1945. gada aprīlī, kad amerikāņi uzsāka Okinavas salas ieņemšanas operāciju. Japānas zaudējums karā jau bija nepārprotams, taču impērija bija noskaņota cīnīties līdz pēdējai iespējai. Operācijas "Ten-go" plāns paredzēja, ka kuģu vienībai ar "Jamato" priekšgalā jādodas uz Okinavu, jānodara iespējami lielāki zaudējumi pretiniekam, un tad "Jamato" jāstrandē un jāatšaudās, kamēr pietiek munīcijas. Tomēr amerikāņiem bija izdevies pārtvert japāņu radiogrammas, un viņu aviācija panāca "Jamato" jau uz dienvidiem no Japānas arhipelāga. Lai tiktu galā ar šo milzeni, bija vajadzīgi četri uzlidojuma viļņi, 11 torpēdu un sešu aviācijas bumbu trāpījumi. Kaujas beigās eksplodēja viena no kuģa munīcijas noliktavām un sprādziena "sēne" pacēlās sešu kilometru augstumā. 1945. gada 7. aprīļa dienas vidū līnijkuģis "Jamato" nogrima, aizraujot sev līdzi dzelmē lielāko daļu komandas – vairāk nekā 3000 jūrnieku.