Plostnieki saukti par burlakiem, bet viņu palīgi par malačiem – tie ir tikai daži no vārdiem, kas ietilpa plostnieku vārdu krājumā. Bārtas upes krastā, kurs zied ievas, sapulcējies paprāvs vietējo vīru pulks ar žokejcepurēm, un darbs notiek pilnā sparā. No krasta upē ripo diži lieli apaļkoki, kur tos jau uz ūdens plostnieki sasien kopā ar tērauda stieplēm.
Pēdējais plosts pa Bārtu esot gājis pirms 70 gadiem, bet nu vīri strādā un atjaunoja tradīcijas.
Plostnieka vārdnīca
Burlaks
Plostnieks
Malacis
Priekšējā aira vilcējs, plosta vadītāja palīgs, strādā ar plosta airi uz pirmās plenes
Plenes
Plosta daļas, kuras savā starpā saistītas
Enkurnieki
Vaļējo plostu nogrimušo koku izcēlāji, pavadoņi no ūdens dārziem vai plenēšanas vietām līdz fabrikai, kokzāģētavām u.c.
Brāķeris
Šķirotājs, agrāk mežizstrādes darbu vadītājs, starpnieks starp uzņēmēju un strādniekiem
Klūgas – vices
Lokans, elastīgs (parasti kārkla) zars, ko izmanto pinumiem. materiāls plostu sasiešanai
Aste
Pludināmās baļķu partijas beigu gals, arī plosta pēdējā plene
Drigalka
Plosta airi, parasti gatavoti no egles koka, 10–12 m gari, 8–15 cm tievgalī, 20–25 cm resgalī
Dalbis
Darbarīks baļķu velšanai/ baļķu ielaišanai ūdenī
Partija
Vaļēji pludināmo koku kopējais daudzums
Bosāks
Kāta resnākajā galā piestiprināts metāla asmenis ar āķi un pīķi
Ūdensdārzs
Ar pāļiem un ragatām ierobežota ūdenstilpe, kurā krājas atpludinātie kokmateriāli
"Tie ir aptuveni 11 vai 12 baļķi kopskaitā, 6 metri kopā sasieta virsma," ar darba gaitu iepazīstina viens no plosta veidotājiem. "Plosts var sastāvēt no vairākām plēnēm, var būt pat 12 pleņu garš plosts."
Vīri devušies pie Gaujas plostniekiem, lai gūtu pieredzi gan plostu izgatavošanā, gan to pludināšanā pa upi,
pastāstīja viens no plostu gatavotājiem Guntis Rolis.
"Atsevišķi braucieni nav, tikai kopā, kā tāda čūskiņa. Ja ir sešas plenes, var iztikt ar vienu airi priekšā, ja vairāk, tad prasās divi airi," paskaidroja Rolis. "Vīri pieredzi ir ieguvuši, mēs pagājušā gadā bijām pie Gaujas plostniekiem, apguvām, sējām plostus un braucām. Kurzemnieki jau negrib no vidzemniekiem atpalikt, mums būs estētiski elementi – būs kārtīgs stūres airis mākslinieciski taisīts un sānu baļķi kuršu stilā."
Svētku rīkotājs Raimonds Reinis stāsta, ka plostnieku svētki Bārtas upē ir liels notikums. Zināms, ka
plosti pa Bārtas un Toseles upēm peldināti no senām dienām līdz pat 1953. gadam.
Raimonds uzsver, ka plostu gatavošana pašiem ir kā eksperiments, taču sestdien jau būs redzams gala rezultāts.
"Aicināsim pašus plostu sējējus, gan sadarbības partnerus doties lejpus pa Bārtas upi līdz vecajam plostnieku dambim," teica Reinis. "Kā jau kārtīgos svētkos uz plosta būs muzikanti, uz plosta vārīsies īsta ugunskura zupa, par visu būs padomāts."
Par plostnieku darbu un tradīcijām Bārtas pusē, šobrīd var uzzināt arī ceļojošajā izstādē, kas apskatāma Bārtas muzejā.
"Ir aplūkojamas fotogrāfijas gan no Bārtas muzeja, gan no Nīcas senlietu krātuves, jo arī Nīcā bija plostu iešana, jo Bārtas upe mums ir kopīga," pastāstīja Bārtas muzeja vadītāja Maija Ķude. "Ir fotogrāfijas un nostāsti. Bija tāds bārtenieks Pēteris Leja, kurš rakstīja stāstiņu par to, kas Bārtā noticis, arī par plostu iešanu."
Kā pludināti koki pa Bārtas upi, no mazotnes atceras arī Kārlis: "Plostnieki gāja garām. Man kā puišelim neuzkāpt uz plosta, bet nu es dabūju ar' par to no vecākiem, stingri bija aizliegts. Kas to būtu domājis, ka pēc septiņdesmit gadiem man atkal ir lemts uzkāpt uz plostu."
Plostnieki savā starpā sarunājas, ka tā jau Liepāja uzcelta, pludinot pa upi koka baļķus uz Liepājas ezeru. Tāda fotogrāfija redzama arī Bārtas muzeja izstādē.
