1945. gada 5. septembra pēcpusdienā, trīs dienas pēc Otrā pasaules kara noslēguma, no padomju vēstniecības Kanādas galvaspilsētā Otavā iznāca tobrīd 26 gadus vecais šifrētājs un arī Sarkanās armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģents Igors Guzenko. Varēja domāt, ka padomju diplomāts dodas uz dzīvokli Somersetstrītā, kur mitinājās kopā ar sievu Svetlanu un abu pāris gadus veco dēliņu. Tomēr Guzenko nedevās vis mājup, bet gan uz laikraksta "Ottawa Journal" redakciju. Viņa portfelī bija padomju slepeno šifru grāmatas un dokumenti, kuri atklāja, ka Padomju Savienība savu sabiedroto – Savienoto Valstu, Kanādas un Lielbritānijas – teritorijā izveidojusi pamatīgu aģentu tīklu. Tā aģentūras daļa, ar kuras darbību saskārās Guzenko, nodarbojās ar kodolieroču ražošanas tehnoloģiju izspiegošanu.
Todien padomju militārās izlūkošanas aģents bija izšķīries īstenot jau kādu laiku briedušu plānu un pārbēgt.
Tomēr lēmums acīmredzot nebija viegls. Guzenko zināja, kurās Kanādas institūcijās ir iefiltrēti GRU aģenti, taču sava aģentūra Kanādā bija arī padomju Iekšlietu tautas komisariātam (NKVD), un pārbēdzējs baiļojās uzrauties kādam no viņiem. Iespējams, tāpēc, aizgājis līdz "Ottawa Journal" galvenā redaktora kabinetam, viņš griezās atpakaļ, vēl kādas stundas pavadīja pilsētā, tad atkal ieradās redakcijā. Tur tagad bija sastopams tikai dežurējošais nakts redaktors, kurš neuzņēmās atbildību sadarboties ar pārbēdzēju un ieteica viņam vērsties Tieslietu ministrijā. Todien tā jau bija apmeklētājiem slēgta, Guzenko devās mājās un nākamajā rītā ieradās ministrijā jau kopā ar sievu un dēliņu. Vairāku stundu gaidīšana izrādījās velta – ministrs viņus tā arī nepieņēma. Ģimene devās jau atkal uz "Ottawa Journal", kur viņiem ieteica vērsties Kanādas Imigrācijas dienestā.
Šis gājiens bija veiksmīgs, pieteikums par Kanādas pilsonības piešķiršanu tika pieņemts, tika informēta valdība un likumsargi.
Ģimene tonakt nakšņoja pie kaimiņiem, savukārt Kanādas Karaliskā jātnieku policija norīkoja savus darbiniekus novērot Somersetstrītas māju. Kā izrādījās, tas nebija lieki, jo naktī Guzenko dzīvoklī ielauzās četri vīri no padomju vēstniecības. Nākamos pāris gadus Igors un Svetlana dzīvoja slepenā Kanādas izlūkdienesta mācību centrā, bet pēc tam ar viltotu identitāti apmetās Toronto apkaimē, uzdodoties par čehu imigrantiem.
Tikām Kanādas valdība sadarbībā ar amerikāņu un britu drošības dienestiem uzsāka izmeklēšanu. Rezultātā tika arestēti 26 padomju aģenti, desmit no viņiem notiesāti. Padomju puse tēloja nezinīšus, taisnojoties, ka aģentūras izveide bijusi padomju kara atašeja Kanādā Nikolaja Zabotina privāta iniciatīva. Tam, protams, neviens neticēja, un tā dēvētā "Guzenko lieta" iecirta pirmo pamatīgo plaisu attiecībās starp agrākajiem pasaules kara sabiedrotajiem.
Daudzi uzskata, ka tieši šis notikums bijis hronoloģiski pirmais aukstā kara vēsturē.
Igors Guzenko atlikušo mūžu pavadīja Kanādā. Viņu ģimenē piedzima astoņi bērni, kuriem vecāki un vecākie brāļi un māsas līdz apzinīga vecuma sasniegšani meloja, ka viņi esot čehi. Netikdams klāt Guzenko, Staļina režīms nežēlīgi izrēķinājās ar Igora un Svetlanas tuvākajiem radiniekiem. Igora māte mira NKVD izmeklēšanas cietumā Lubjankas laukumā, vairāki citi viņu tuvinieki nonāca Gulaga katorgas nometnēs. Tur nokļuva arī Igora Guzenko tiešais priekšnieks, kara atašejs Zabotins un viņa ģimene.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2022. gada 5. septembrī.