Vēsturnieki atklātā vēstulē piedāvā plānu kritiskās situācijas uzlabošanai vēstures zinātnē

Vairāk nekā simt vēsturnieki, vēstures studenti un citi ar nozari saistīti profesionāļi atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimai un Latvijas Zinātnes padomei norādījuši uz kritisku situāciju, kādā nonākusi vēstures zinātne finansējuma trūkuma dēļ. Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības izplatītajā vēstulē piedāvāts arī septiņu punktu risinājuma plāns, – tajā tostarp norādīts uz vajadzību nodibināt atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā būtu atvēlēts ikgadējs finansējums.

Vēsturnieki vēstulē skaidroja, ka mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti un nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums.

"Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos," norādīts atklātajā vēstulē.

Tāpat tās autori vērsa uzmanību, ka trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes.

Esošās situācijas risinājumam vēsturnieki piedāvāja septiņu punktu plānu:

  1. Atcelt eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos un noteikt humanitārajām zinātnēm atbilstošus vērtēšanas kritērijus.
  2. Nodibināt Valsts pētījumu programmā (VPP) atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā ir atvēlēts ikgadējs finansējums.
  3. VPP projektu konkursam ir jāaptver visi Latvijas vēstures periodi – viduslaiki, jaunie laiki un modernā vēsture.
  4. Paralēli esošajam principam – atbalstīt tikai pētniecisko grupu komandu projektus, Latvijas vēstures apakšprogrammā jānodrošina arī individuālo grantu finansēšana ar iespēju piesaistīt zinātniskos asistentus, ja tādi ir nepieciešami specifiskiem izpētes projektiem.
  5. Projekta ilgums nedrīkst būt mehāniski noteikts, kā tas bijis līdz šim – 3 gadi visiem projektiem –, neņemot vērā to specifiku un būtību. Tā vietā projekta ilgumam jābūt sasaistītam ar pētnieka karjeras pozīciju (doktorants, pēcdoktorants, jaunais zinātnieks, pētnieks, vadošais pētnieks), projektā paredzēto rezultātu (atsevišķs raksts, grāmatas nodaļa, rakstu sērija vai monogrāfija) un pētījuma specifiku.
  6. Nodrošināt iespēju pētniekam strādāt vienā projektā pilnu slodzi, saņemot par to atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas.
  7. Projektu konkursiem ir jābūt atvērtiem arī pētniekiem no citām valstīm, tādējādi veicinot starptautisku pētniecisko tīklu veidošanos Latvijas vēstures izpētē.

Dokumenti

Vēsturnieku atklātā vēstule

Lejuplādēt

236.79 KB

"Esam pārliecināti, ka šo punktu izpilde veicinās vēstures kā zinātnes attīstību Latvijā, veidos dziļāku izpratni un interesi par Latvijas vēsturi sabiedrībā," sacīts vēstulē.

Vēstuli parakstījušas 118 personas – profesionāli vēsturnieki, tai skaitā 47 zinātņu doktori, citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti