Francijas dienvidos, gleznainā ielejā, kurai abās pusēs slienas Larzakas klintāja stāvās kaļķakmens sienas, atrodas Rokforas ciemats. Kopš senlaikiem šejieniešiem zināma šāda leģenda: reiz karstā vasaras pusdienlaikā kāds gans apmeties paēnā pie klinšu alas mutes ieturēt savu vienkāršo azaidu - maizi un aitas sieru. Taču maltīte palikusi nepabeigta, jo jauneklis pamanījis pa ieleju ejam meiču, kura viņam nepavisam nav bijusi vienaldzīga. Kas zīmīgi, pie alas viņš atgriezies tikai pēc mēneša, un, kas vēl zīmīgāk, krietni izbadējies.
Te nu viņš atradis savas pamestās maltītes paliekas, un kaut arī siera baltumā vīdējis zilganzaļš pelējums, izsalkums tomēr licis nogaršot spēcīgi dvakojošo produktu. Un - tavu brīnumu! - siers izrādījies visai baudāms.
Kā jau nojaušams, leģenda vēsta par vienu no pasaulē pazīstamākajiem sieriem - Rokforas zilo, kura godpilno vārdu tiesīgs nest tikai tas siers, kas jau simtiem gadu tiek izturēts Kombalū klinšu alās Rokforā pie Sulzonas.
Rokforas siera vēsture ietiecas sirmā senatnē. Jau mūsu ēras 1. gadsimtā romiešu dabaszinātnieks Plīnijs Vecākais savā "Dabas vēsturē" piemin Gallijas dienvidos sastopamos aromātiskos sierus. Vēl viena leģenda vēsta, ka franku imperators Kārlis Lielais atceļā no kārtējā karagājiena pret saracēņiem, apstājies Vabras abatijā, kur viņam galdā celts zili appelējis siers. Kad valdnieks ar nazi norausis no siera pelējuma kārtu, abats bildis: "Mans kungs, jūs grasāties aizmest to labāko!"
Apmēram trīssimt gadu vēlāk, 1070. gadā siers no Rokforas alām pieminēts cita klostera - Konkas abatijas dokumentos kā daļa no nodevām, kuras klosteris saņēmis no ciema.
Jau viduslaikos bija labi zināms, ka šis īpašais siers iegūstams tikai Kombalū klinšu kaļķakmens alās, jo tikai tur, kā tas noskaidrots mūsdienās, sastopama īpašā pelējuma sēnīte Penicillium roqueforti.
Tāpēc jau kopš daudziem gadsimtiem Rokfora ieguvusi monopoltiesības šī siera gatavošanai. Attiecīgu privilēģiju Francijas karalis Kārlis VI piešķīra ciemam 1411. gada 4. jūnijā.
Francijas valdnieki mainījās, taču Rokforas siera - nereti dēvēta par "sieru karali" - īpašais statuss palika spēkā. 1925. gadā jau Francijas 3. republikas likumdevēji noteica, ka par Rokforas sieru saucams tikai tāds, kas gatavots no noteiktas sugas aitu piena un nogatavināts jau pieminētajās Kombalū alās. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados šie principi no Francijas nacionālās likumdošanas pārceļoja starptautiskajā Stresas konvencijā par siera izcelsmes vietu apzīmēšanu, bet no turienes jau šajā gadsimtā - Eiropas Savienības regulās.
