Šī diena vēsturē

29. aprīlis. Salaulājas Vācijas līderis Ādolfs Hitlers un Eva Brauna

Šī diena vēsturē

3. maijs. 1791. gadā Polijas-Lietuvas valstī tika pieņemta jauna konstitūcija

2. maijs. 2011. gadā nogalināja organizācijas "Al-Qaeda" līderi Osama bin Ladenu

Šī diena vēsturē. 2011. gadā nogalina organizācijas «Al-Qaeda» līderi Osamu bin Ladenu

2011. gada 2. maija pirmajā stundā (pēc Pakistānas laika) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens. Tā beidzās kaismīgā un nežēlīgā džihādista pretstāve ar pasaules spēcīgāko lielvalsti.

2011. gada 2. maijā pusdivpadsmitos naktī pēc Vašingtonas laika lielākie televīzijas kanāli pārraidīja ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojumu: "Es varu ziņot amerikāņu tautai un visai pasaulei, ka Savienotās Valstis ir īstenojušas operāciju, kurā nogalināts Osama bin Ladens, organizācijas "Al Qaeda" līderis un terorists, kurš atbildīgs par tūkstošiem nevainīgu vīriešu, sieviešu un bērnu noslepkavošanu," pauda prezidents. Tā planēta uzzināja, ka 2011. gada 2. maija pirmajās stundās (pēc Pakistānas laika) savas šīs zemes gaitas beidzis Osama bin Muhameds bin Avads bin Ladens, viens no visu laiku zināmākajiem un meklētākajiem teroristiem.

Osama bin Ladens piedzima bagātā un ietekmīgā Saūda Arābijas dzimtā, kurai bija ciešas attiecības arī ar karaļnamu. Jaunais Osama studēja ekonomiku un vadību, mantoja visai ievērojamu kapitālu, tomēr jau jaunībā viņš esot aizrāvies ar Korānu, un sevišķi viņu interesējis džihāda jeb islāmticīgo svētā kara nojēgums. 1979. gadā, būdams 22 gadus vecs, Osama devās cīnīties pret padomju okupantiem Afganistānā. Viņš atbalstīja ar naudu afgāņu brīvības cīnītājus, organizēja arābu brīvprātīgo vervēšanu, arī pats piedalījās vairākās kaujās. Afganistānas karam beidzoties, bin Ladens jau bija pamanāma autoritāte radikālo islāma cīnītāju vidē. Afganistānas cīņu veterānu dibinātā sunnītu islāmistu kaujas organizācija "Al Qaeda" – tulkojumā no arābu valodas "Bāze" – tika izveidota, domājams, 1988. gadā.

Rietumu un arī Saūdu monarhijas ienaidnieka lomā bin Ladens nonāca 1990. gadā, kad notika Irākas iebrukums Kuveitā.

Viņš uzskatīja, ka arābu valstīm jātiek galā ar Sadamu Huseinu pašām, nepieļaujot Rietumu armiju ierašanos reģionā. Konflikts noveda pie bin Ladena izraidīšanas no dzimtenes un pavalstniecības atņemšanas.

Kādu laiku viņš uzturējās Sudānā, taču arī no turienes tika izraidīts un galu galā 1996. gadā rada patvērumu Afganistānā, kur pie varas bija nākuši radikālie islāmisti talibi. 1998. gadā "AlQaeda" sevi pieteica kā bīstamu antiamerikānisku spēku, noorganizējot asiņainās ASV vēstniecību spridzināšanas Kenijā un Tanzānijā. Un tad nāca 2001. gada 11. septembris – nežēlīgs un izaicinošs uzbrukums pašām ASV. Jau tūlīt pēc teroraktiem prezidenta Džordža Buša jaunākā administrācija pasludināja bin Ladenu un "Al Qaeda" par galvenajiem aizdomās turamajiem. Pats džihādists sākumā savu vainu noliedza, taču vēlāk atzina, ka ir uzbrukumu organizētājs, uzsverot, ka ar tiem nav nekāda sakara Afganistānas talibu valdībai. Tas neglāba talibus no amerikāņu vadītās koalīcijas iebrukuma un viņu režīma sagrāves 2001. gada nogalē.

Domājams, ka bin Ladens pameta Afganistānu pēc kaujām Toraboras kalnos decembrī. Kādu laiku viņš par sevi vēl atgādināja tikai ar videoierakstiem, kas pierādīja, ka džihādists joprojām ir dzīvs. Kad pēc 2007. gada jauni ieraksti ilgāku laiku vairs neparādījās, mediji sāka paust šaubas par to, vai bin Ladens maz vairs ir dzīvajos. Tomēr amerikāņu izlūkdienesti nepārtrauca meklēšanu, un tās rezultāts bija operācija "Neptūna trejžuburis". 2011. gadā, pusnaktī starp 1. un 2. maiju pie trīsstāvu savrupnama Pakistānas pilsētā Abotabadā pielidoja divi speciāli aprīkoti helikopteri "Black Hawk".

24 amerikāņu jūras spēku īpašo uzdevumu vienības SEAL profesionāļiem pietika ar 38 minūtēm, lai atrastu un nogalinātu mājā esošo Osamu bin Ladenu līdz ar vēl trim citiem vīriešiem, no kuriem viens bija viņa pieaugušais dēls Halids.

Gāja bojā arī viena sieviete, vēl divas citas tika ievainotas, tai skaitā bin Ladena piektā sieva Amāla. Terorista trešā un ceturtā sieva, viņa pieci bērni un četri mazbērni, kā arī bin Ladena kurjera sieva un četri bērni, kuri arī bija mājā, uzbrukumā fiziski necieta. ASV militāristi gan apgalvoja, ka būtu saņēmuši bin Ladenu dzīvu, ja būtu tāda iespēja, taču neoficiāla informācija liecina, ka "Neptūna trejžuburis" jau sākotnēji bija plānota kā likvidācijas operācija.

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti