Izcils karavīrs
Frīdrihs (īstajā vārdā Fricis) Briedis (arī Brēde) piedzima latviešu kolonijā Baltkrievijā 1888. gadā. Kara skolu viņš pabeidza ar izcilām sekmēm un jau dienesta sākumā viņš izcēlās kā spējīgs komandieris un lielisks šāvējs. 1. pasaules kara sākumā Briedis nomainīja vārdu “Fricis” uz “Frīdrihs”, jo latviski par “fričiem” sauca “vāciešus”. Kaujās Austrumprūsijā F. Briedis izcēlās kā apķērīgs izlūks un drošsirdīgs karavīrs. Pusgada laikā viņš saņēma vairākus augstākos Krievijas impērijas militāros apbalvojumus (Svētās Annas ordeni (III un IV šķiras, ar uzrakstu “par varonību”), Svētā Jura ordeni (IV šķira) un Jura zobenu, Svētā Vladimira (IV šķira) un Svētā Staņislava (III šķira) ordeni.
Strēlnieku komandieris
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Rotā bija daudz nepilngadīgu puiku un Rīgas “pašpuiku” (huligānu), bet dažu mēnešu laikā Briedim izdevās savu vienību pārvērst par vienu no kaujasspējīgākajām.
1915. gada oktobrī-novembrī viņš ar savu rotu izcīnīja vairākas uzvaras kaujās pret vāciešiem. Vissekmīgākais bija viņa vadītais nakts uzbrukums pie Plakaniešiem, kurā viņa rota sakāva četrreiz lielāku vācu vienību (376. kājnieka pulka 2. bataljonu). Šajā kaujā vācieši zaudēja 110 cilvēkus, bet Brieža rota tikai 15. Briedis ieviesa arī jaunas apmācības un uzbrukuma metodes. Viņš atbalstīja ideju par uzbrukumu vācu nocietinājumiem bez iepriekšējas artilērijas uguns sagatavošanas un piedāvāja dzeloņstiepļu pārvarēšanas metodes. Šo taktiku vēlāk sekmīgi izmantoja Ziemassvētku kaujās.
Kauju sākumā Briedis guva smagu ievainojumu (kara laikā viņš guva vairākus ievainojumus), kas liedza turpināt sekmīgu uzbrukuma vadību. 1917. gada martā viņu iecēla par pulka komandieri un augustā paaugstināja par pulkvedi.
Cīņa pret boļševikiem
Briedis bija pārliecināts lielinieku jeb boļševiku pretinieks un centās ierobežot viņu popularitātes izplatīšanos strēlnieku vienībās. Viņš bija Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs, kuras locekļi pirmie izvirzīja Latvijas neatkarības ideju. Briedis piedalījās arī Latvju kareivju nacionālās savienības
izveidošanā, kas bija iecerēta kā pretspēks lielinieku organizācijām strēlnieku pulkos. Viņš sadarbojās arī ar Latviešu pagaidu nacionālo padomi. Lielinieki arī nesnauda un Oktobra apvērsuma priekšvakarā aizmuguriski (viņš ārstēja ievainoto roku Tērbatā), nerēķinoties ar daudzu virsnieku un kareivju protestiem, panāca Brieža atkārtotu neievēlēšanu pulka komandiera amatā. Pēc tam viņi Valkā mēģināja Briedi arestēt, bet viņš aizbēga. Pēc tam leģendārais strēlnieku komandieris devās uz Krieviju, kur iesaistījās sociālista-revolucionāra Borisa Savinkova vadītajā “Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā”. Šīs organizācijas mērķis bija bruņota cīņa pret boļševikiem. Briedis vadīja tās izlūkošanas daļu.
Arests un nogalināšana
1918. gada 23. jūlijā nodevības rezultātā Briedi arestēja “čeka”. Šī ziņa daudzos latviešos radīja sašutumu. Uzzinot par sava agrākā komandiera arestu, 1. latviešu padomju strēlnieku pulka strēlnieki, kuri tobrīd atradās frontē, pat nosūtīja sevišķu delegāciju uz Maskavu, lai panāktu pulkveža atbrīvošanu. Iespējams, tieši šis apstāklis pamudināja boļševikus ātrāk izrēķināties ar Briedi. Čekisti arī bažījās par iespējamiem bruņotiem uzbrukumiem, kuru mērķis būtu slavena strēlnieku komandiera atbrīvošana. Patiešām, vairākas grupas plānoja Brieža atbrīvošanu. Bija pat plānots uzbrukums konvojam Brieža pārvešanas laikā no cietuma uz nopratināšanu.
Speciālu sapulci, lai izplānotu pulkveža atbrīvošanu, sasauca arī Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), ar kuru Briedis bija aktīvi sadarbojies. Turklāt viņš, kā jau iepriekš minēts, bija Nacionāldemokrātu partijas biedrs, kura darbojās LPNP.
Brieža atbrīvošanu uzdeva īstenot Jānim Goldmanim un piešķīra 60 tūkstošus rubļu čekistu piekukuļošanai. Neskatoties uz cerībām drīzumā pulkvedi atbrīvot, galu galā Goldmaņa operācija pilnībā izgāzās.
27. augustā viņš paspēja pat informēt vairākus LPNP locekļus par Brieža atbrīvošanu, bet jau pēc divām dienām tika saņemta ziņa par pulkveža noslepkavošanu. Latviešu čekisti viņu nošāva slepus, bez tiesas sprieduma.
