Zviedriem seksuālā izglītība skolās ir obligāta jau vairāk nekā pusgadsimtu. Arī Latvijā šis jautājums šogad aktualizējās līdz ar diskusijām par tikumisko audzināšanu - atsevišķas tradicionālas vērtības aizstāvošas vecāku kustības bažījas, ka jau runāšana vien skolās par dzimumattiecībām bērnus pamudināšot stāties agrīnās seksuālās attiecības. Tās arī kritizē ziemeļvalstu pieeju.
Seksuālās izglītības jomā Zviedriju mēdz dēvēt par pionieri. Aizsākumi rodami 20.gadsimta četrdesmitajos gados, kad šī izglītība bija kā brīvprātīgs kurss, bet 1954.gadā pa radio pārraidīja pirmo seksuālās izglītības stundu. Skolās obligāta seksuālā izglītība kļuva tieši pirms 60 gadiem. Tā ne tikai palīdz jauniem cilvēkiem izprast sevi labāk un pieņemt informētus lēmumus, bet arī neitralizē mītus un nepareizu attieksmi pret seksualitāti. Par to pārliecināts ir zviedrs Pelle Ulholms. Viņš pārstāv Zviedrijas seksuālās izglītības asociāciju, ko saīsinājumā dēvē RFSU.
"Jauniem cilvēkiem ir tiesības saņemt informāciju - uzzināt par seksuāli transmisīvām slimībām, pubertāti, neplānotu grūtniecību, kontracepciju, dzimumu līdztiesību, attiecībām. Par seksuālo orientāciju, identitāti, un, protams, savstarpēju cieņu un atbildību attiecībās. Par to būtu jāmāca skolās," uzskata Ulholms.
Zviedrijā seksuālā izglītība nav atsevišķs mācību priekšmets, tā ir iekļauta gandrīz visos priekšmetos. Visticamāk, matemātikas stundās tai pievērsīsies stipri mazāk nekā citās stundās, piemēram, reliģijā, lēš Ulholms.
"Jā, tad var diskutēt, kā dažādas reliģijas attiecas pret seksualitāti - vēsturē un mūsdienās. Vai valodas stundā, lasot un analizējot noveli. Seksualitāti var apspriest ļoti dažādos aspektos, ne tikai runājot par savu personīgo pieredzi. Tas ir zināšanās balstīts priekšmets, kas aplūko sabiedrību daudz plašākā perspektīvā. Un ne tikai bioloģijā, kur vairāk māca par reproduktīvo veselību, bet arī ar sabiedrību saistītos priekšmetos. Tāpat arī es zinu, ka daudzi skolotāji runā par šiem jautājumiem sporta stundās," atzina Ulholms.
Lielākā daļa jautājumu tiek izrunāta piektajā, astotajā un devītajā klasē.
RFSU ģenerālsekretāre Marija Andersone Zviedru institūta rīkotā pasākumā ieskicēja mācību procesā apgūstamo vielu - proti, līdz 5. klasei, kad skolēniem ir aptuveni 12 gadu, jau jābūt kādām zināšanām par pubertāti, ķermeņa izmaiņām un arī par dažādām cilvēku attiecībām. 8. klasē jāapgūst jau specifiskas zināšanas, piemēram, par seksuāli transmisīvām slimībām.
Tāpat arī skolās daudz uzmanības pievērš diskriminācijas tēmai, arī pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju. Un zviedri ievērojuši, ka jaunieši kļuvuši iecietīgāki.
Tiesa, attieksme pret seksuālo izglītību dažādās valstīs ir atšķirīga. Ulholms norāda, ka, piemēram, ASV atsevišķos štatos skolās neļauj apspriest seksualitāti plašākā nozīmē, tikai kā atturēšanās mācību. Tomēr pētījumi vēsta, ka, neatkarīgi no tā, vai skolā runā vai nerunā par seksu, pirmā seksuālā pieredze tāpat ir līdzīgā vecumā. Citreiz aicinot atturēties, rezultāts būs pretējs, domā Ulholms.
"Jo, iespējams, ka tas to padara interesantāku, rada lielāku spriedzi. Un, ja pieaugušie ko jauniešiem liedz, jaunieši to dara tieši tāpēc, ka tas ir aizliegts. Pētījumi rāda – nav nekādu pierādījumu, ka šāds likums novedīs pie tā, ka būs mazāk seksa, iespējams, būs vēl vairāk seksa," atzīmē Ulholms.
Viņš norāda, ka jauniešu izglītošana rezultējas pārdomātāku lēmumu pieņemšanā, kas nozīmē - vairāk veselu jauniešu. Pētījumi liecina, ka zināšanas nepamudina iesaistīties seksuālās attiecībās.
"Tas mainīs tikai to, ka jaunietis spēs ar pieaugušajiem runāt par savu pieredzi vai nu pozitīvu vai negatīvu. Ļaunākais scenārijs – ja jaunietis ir seksuāli izmantots, bet viņam pirms tam iestāstīts, ka viņam nedrīkst vispār būt sekss. Tad viņš nespēs ne ar vienu pieaugušo par notikušo runāt. Ne ar medmāsu, ne ar kādu citu skolas sistēmā. Šādi ierobežojot tiesības uz informāciju, nav nekas labs seksuālajai veselībai," stāsta Ulholms.
Latvijas dati liecina, ka pārdesmit gadu laikā nav mainījies pirmās seksuālās pieredzes gūšanas laiks – tas ir aptuveni 17 gadu vecums. Latvijā seksuālā un reproduktīvā izglītība pamatskolā ir integrēta sociālo zinību priekšmetā un bioloģijā, bet vidusskolā –veselības mācībā, kas ir izvēles mācību priekšmets. Arī klases stundu programmas paraugā arī ir sadaļa par veselību un vidi. Tāpat arī šogad Slimību profilakses un kontroles centrs organizēja skolās, kas to vēlējās, izglītojošas nodarbības par seksuālo un reproduktīvo veselību.
Tiesa, jautājums, kā runāt ar skolēniem par seksualitāti, uzplaiksnī arī saistībā ar šobrīd topošajām tikumības vadlīnijām. Tomēr Valsts izglītības satura centrā informē, ka konkrēti seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi audzināšanas šo vadlīniju saturā nav iekļauti. Veselības izglītība ir, bija un būs izglītības satura sastāvdaļa, uzsver centrā.
